SARUNVALODAS VĀRDI
Starp vārdiem ar stilistisku nokrāsu visvairāk ir sarunvalodas vārdu.
Par sarunvalodas vārdiem sauc īpatnējus, sarunvalodas stilam raksturīgus vārdus (piemēram, bešā - tukšā). Sarunvalodas vārdiem piemīt vairākas pazīmes, kas tos atšķir no stilistiski neitrāliem vārdiem:
|
Piemēri:
atspēlēties - atdarīt, bešā - tukšā, čāpot - iet, delveris - palaidnis, ecēties - strīdēties, mukt - bēgt, prātīgs - lielīgs, sunīt - bārt, uzrasties rasties, zeņķis - zēns, prātvēders - gudrinieks, grēkāzis - vainīgais, rūgumpods - īgņa, memmesdēliņš - luteklis, zaķapastala - gļēvulis, naudasmaiss - bagātnieks.
Sarunvalodas vārdus lieto savā starpā tuvi cilvēki, labi paziņas ikdienas sarunās, kad sarunas biedru izturēšanās var būt brīva, nepiespiesta. Oficiālā sarunā, zinātniskajā un lietišķajā stilā sarunvalodas vārdus nemēdz lietot. Visplašāk tie sastopami daiļliteratūrā - galvenokārt personāža valodā prozas darbos un dramatiskos sacerējumos. Dzejas valodā sarunvalodas vārdi nav tik parasti.
Piemēri:
Tēvs uzliek tai [meitenei] uz galvas savu plato, silto roku: "Nu, meitēn, kur tavs snīpis? Tavs snīpis ir gluži sarkans."
(A.Brigadere.)
No nieka suņa nobijies! Nu pasaki, kas tas par puiku bez drosmes. Zaķapastala...
(Z.Skujiņš.)
- Es izdomāju! Urrā! Lai dzīvo!
- Nu, nu? - Lipsts neticīgi jautā.
- Uzvalku tev iedos Kazis-Nazis! Jūs abi goliāti esat vienā augumā.
(Z.Skujiņš.)
Tā jau nu nevarēs aiziet, neaprunājoties ne ar vienu, sveiki - un viss. Būs gan vārdošana, gan ecēšanās var iznākt pat pamatīga saķeršanās.
(R.Ezera.)
..Ruta, skaistā dziedāšanas skolotāja, plinkšķina korāli [rīta lūgšanā], un bērni slinki, gaudulīgi velk līdzi.
(D.Zigmonte.)
Tēvs varbūt ir arī tas, kas ar grožu līkumu salaiž pa stilbiem kādam delverīgam puikam...
(I.Indrāne.)
Sarunvalodas vārdi veido visplašāko stilistiski ekspresīvās leksikas grupu. Pēc vārdšķirām vislielākā sarunvalodas vārdu grupa ir darbības vārdi. |
Sarunvalodas vārdi no literārās normas viedokļa vērtējami par literāriem, bet tiem piemīt zināma nevērīgāka, zemāka stila pieskaņa, jo sevišķi pretstatā oficiālajam stilam. Sarunvalodas vārdus lieto vienkāršākas, mazāk oficiālas, sirsnīgākas, intīmākas noskaņas radīšanai. Tomēr sarunvalodas vārdi savā parastajā izlietojumā atšķirībā no vienkāršrunas vārdiem neaizskar cilvēka valodas izjūtu, viņa estētiskās un morālās jūtas.
Sarunvalodas vārdi visbiežāk tiek lietoti sarunvalodas stilā, tos nemēdz lietot zinātniskajā, lietišķo rakstu, svinīgajā un oficiālajā stilā.