Biežuma vārdnīcas

Īpatnējas ir biežuma vārdnīcas. Tās aptver gan atsevišķas nozares, gan visu valodu.  Lai lietošanas biežumu noteiktu, ir vajadzīgi precīzi statistiski dati par katru vārdu. Vārdus kārto pēc lietošanas biežuma, sākot ar visbiežāk sastopamajiem un beidzot ar visretāk lietojamiem.

Latvijas Republikas Zinātņu akadēmijas izdotās "Latviešu valodas biežuma vārdnīcas" 1. sējumā (1966) aplūkota tehnikas un rūpniecības leksika, 2. sējumā (1969) - laikrakstu un žurnālu leksika, 3. sējumā (1972) - daiļliteratūras leksika, 4. sējumā (1976) - zinātnes leksika.

Pirmie desmit vārdi 1. sējumā ir šādi:

un, ar, būt, tas, no, kas, arī, uz, šis, kurš,

2. sējumā -

3. sējumā -

un, būt, es, tas, kas, viņš, tu, kā, bet, ar,

4. sējumā -

un, būt tas, ar, no, kas, šis, arī, par, ka.

Mācoties svešvalodas, ir ļoti svarīgi zināt pirmos tūkstošus visbiežāk lietojamo vārdu.

Tāpēc darbs ųšādu datu apkopošanā vēl arvien turpinās.

Izdota arī "Latviešu valodas biežuma inversā vārdnīca" (1976).

Ieskaties!

  Jakubaite T., Kristovska D., Ozola V. Prūse R., Sika N. Latviešu valodas biežuma vārdnīca. - Rīgā: Zinātne, 1966.-1976.; 1. sēj. 1. d.: Tehnika un rūpniecība/ Atb. red. T. Jakubaite.-1966. -624 1pp.; 1. sēj. 2.d-: l.d. ietverto gramatisko kategoriju statistika. - 1968. - 127 lpp.; 2. sēj. 1. d.: Laikraksti un žurnāli. - 1969. - 857 lpp.; 2. sēj. 2. d. : 2. sēj. 1.d. ietverto gramatisko kategoriju statistika. - 1969. - 185 lpp. /Autori abām daļām T. Jakubaite, D. Guļevska, V. Ozola, A. Rubīna, N. Sika; 3. sēj. 1.d.: Daiļliteratūra. - 1972. - 1154 lpp./ Autori T. Jakubaite, D.Guļevska, V. Ozola, A. Rubīna, N. Sika. Apvienotais (1-3) sēj. - 1973. - 1004 lpp.; 4. sēj.: Zinātne. - 1976. - 646 lpp.