ENCIKLOPĒDIJAS

Viens no uzziņu literatūras veidiem, ārēji līdzīgs vārdnīcām, ir enciklopēdijas [fr. encyklopedie < gr. enkyklios paideia - mācība visā zinību lokā].

Vārdnīcās ir raksturoti paši vārdi, enciklopēdijās - vārdi un ar tiem apzīmētie jēdzieni.

Tās ir zinātniski vai populārzinātniski izdevumi, kuros pēc uzziņu materiāla izkārtojuma ievērots vai nu alfabētiskais, vai tematiskais princips.

Enciklopēdijas sagatavo nozaru speciālisti sadarbībā ar valodniekiem.

Mums pazīstami galvenokārt divi enciklopēdiju veidi:

1. universālās jeb vispārīgās enciklopēdijas (konversācijas vārdnīcas) - sniedz plašu informāciju dažādām parādībām,

piemēram: "Latvijas PSR Mazā enciklopēdija’’ (1967 - 1970),

"Latvijas padomju enciklopēdija" (1981 - 1988).

2. nozaru enciklopēdijas - stāsta par kādu atsevišķu nozari vai radniecīgām nozarēm,

piemēram: "Lauksaimniecības enciklopēdija" (1964 - 1971),

"Populārā medicīnas enciklopēdija’’ (1985),

kinoskatītāja rokasgrāmata ,,Kino’’ (1980) u.c.

 

Pirmā enciklopēdija latviešu valodā bija universāla tipa izdevums, kuras tekstu autors un izdevējs bija skolotājs Jēkabs Dravnieks (1858 - 1927). šī enciklopēdija jeb ,,Konversācijas vārdnīca’’, kas iznāca no 1891. līdz 1898. gadam, netika pabeigta.

J. Dravnieks piedalījās arī otrās ,,Konversācijas vārdnīcas’’ (1906 - 1921) sagatavošanā. To izdeva Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļa.

Pirmajām enciklopēdijām sekoja citas. Mūsdienās galvenokārt pieejama ,,Latviešu padomju enciklopēdija’’, kura no mūsdienu viedokļa uzskatāma par tendenciozu un zināmā mērā novecojušu.