Savdabīgā veidā vārdu krājumu atspoguļo vārdnīcas. Tajās noteiktā kārtībā ir sakopots iespējami daudz vārdu. Zinot vārdu sakārtošanas principus, vārdnīcā var viegli atrast jebkuru vārdu un iegūt par to vajadzīgo informāciju. Par kārtojuma principu līdz šim visbiežāk izmantots alfabēts - alfabēta burtu secība. Vārdi, kas sākas ar vienu burtu, ir sakopoti vienuviet. Arī viena burta robežās katram vārdam ir sava vieta. To panāk, vārdus, kas sākas ar vienu burtu, grupējot pakāpeniski pēc otrā, trešā burta un nākamajiem burtiem. Tādējādi katra vārda vieta ir stingri noteikta - tas var atrasties tikai vienā vietā. Tas ir nepieciešams, lai viegli, bez liekas meklēšanas vārdu varētu atrast.

Lai ar vārdnīcu varētu viegli un veikli rīkoties, jāzina tās iekārtojums un īpatnības. Par to vārdnīcā parasti ir doti īpaši norādījumi, ar kuriem jāiepazīstas. Jāatrod saīsinājumu saraksts, lai vajadzības gadījumā varētu tajā ieskatīties. It sevišķi labi jāprot orientēties alfabētā. Tagad ir parasts garos patskaņus, divskaņus ie un līdzskaņus dz, dž kā atsevišķas alfabēta vienības neizdalīt (citāda prakse ir vecākajās vārdnīcās).

Mācību par vārdnīcām sauc par leksikogrāfiju. Leksikogrāfija ir cieši saistīta ar leksikoloģiju, tā izmanto leksikoloģijas atzinumus, bet leksikogrāfijai ir savi īpaši uzdevumi - vārdnīcu rakstīšana. Dažreiz ar vārdu leksikogrāfija apzīmē arī vārdnīcu rakstīšanas rezultātus - uzrakstīto vārdnīcu kopumu.

Vārdu, kas vārdnīcā izcelts kā atsevišķa vienība, sauc par šķirkļa vārdu, bet šķirkļa vārdu kopā ar tam piederīgo tekstu - par šķirkli. Šķirklī par vārdu ir dotas visas ziņas, kas izriet no vārdnīcas rakstīšanas principiem.

Leksikogrāfijā sastopami dažādi vārdnīcu iedalījumi. Viens no tādiem ir dalījums vispārīgajās un speciālajās vārdnīcās.

Vispārīgās vārdnīcas:

• skaidrojošās vārdnīcas

• tulkojošās vārdnīcas

• mācību vārdnīcas

Speciālās vārdnīcas:

• attēlu vārdnīcas
• biežuma vārdnīcas
• etimoloģiskās vārdnīcas
• frazeoloģijas vārnīcas
• inversās vārdnīcas
• īpašvārdu pareizrakstības vārdnīcas
• izloksnes vārnīcas
• leksikas minimuma vārdnīcas
• pareizrakstības vārdnīcas
• pareizrunas vārdnīcas
• personvārdu vārdnīcas
• rakstnieku leksikas vārdnīcas
• saīsinājumu vārdnīcas
• sinonīmu vārdnīcas
• stenogrāfijas vārdnīcas
• svešvārdu vārdnīcas
• tematiskās vārdnīcas
• terminu vārdnīcas (arī biļeteni)
• toponīmu vārdnīcas

 

 

 

 

 

Tulkojošās vārdnīcas

Skaidrojošās vārdnīcas

Mācību vārdnīcas

No latviešu vispārīgajām vārdnīcām visplašāk ir pārstāvētās tulkojošās vārdnīcas. Ar tām arī sākas latviešu leksikogrāfija. Praktiskās nozīmības dēļ tulkojošās vārdnīcas ir līdz šim visplašāk sastopamais vārdnīcu tips vispār un arī latviešu leksikogrāfijā. Latviešu leksika tulkojošās vārdnīcās visbiežāk sastatīta ar vācu un krievu leksiku. To nosaka vēsturiskie apstākļi, jo ar šīm tautām latviešus saista vistiešākie sakari. Ar tulkojošām vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcām XVII gadsimtā sākas latviešu leksikogrāfija.

Manceļa vārdnīca "Lettus" (1638)

Starp tulkojošām vārdnīcām īpaši nozīmīgas ir "Latviešu-krievu vārdnīca" divos sējumos (Rīgā, 1979-1981) un "Krievu-latviešu vārdnīca" divos sējumos (Rīgā, 1959). Ir iznākušas daudzas svešvalodu tulkojošās vārdnīcas.

Liela nozīme vārdnīcās ir stilistiskajām norādēm. Tās raksturo vārda lietošanas īpatnības un ir šādas:

sar. - sarunvalodas vārds,

vienk. - vienkāršrunas vārds,

poēt. - poētisms,

folkl.-folkloras vārds,

novec. - novecojis vārds,

niev. - nievājošs vārds,

iron. - ironisks vārds,

apv. - apvidvārds,

pārn. - pārnestā nozīmē.

Ja vārdam nekādas norādes nav, tas uzskatāms par stilistiski neitrālu jeb vispārlietojamu vārdu.

Speciālajai jeb nozaru leksikai ir norādes uz nozari, kurā vārdu lieto.

Piemēram:

tehn. - tehnika,

vēst. - vēsture.

Ir izdotas daudzas citas tulkojošās vārdnīcas, visvairāk angļu-latviešu un latviešu-angļu - gan lielāka, gan mazāka apjoma, galvenokārt skolu vajadzībām.

Pirmā angļu-latviešu vārdnīca parādījās tikai XX gadsimtā - tā ir J.Dravnieka Angļu-latvju vārdnīca, kas izdota Rīgā 1924. gadā (apmēram 20000 vārdu) .

Līdz mūsu dienām iznākušas daudzas dažāda apjoma angļu-latviešu vārdnīcas.

Iznākušas lielā skaitā arī vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcas.

Ir izdotas arī franču - latviešu un latviešu - franču vārdnīcas. Tāpat liela interese ir par lietuviešu un igauņu valodas vārdnīcām. Tiem, kuri vēlas apgūt seno valodu pamatus, ir iespēja iegādāties liela apjoma latīņu - latviešu tulkojošo vārdnīcu.

Arvien vairāk pieaug sabiedrības pieprasījums pēc ļoti dažādām pasaules tautu valodas vārdnīcām, jo cilvēki vēlas iepazīt ne tikai kaimiņu valstu kultūras vērtības, bet arī galveno saziņas līdzekli - valodu. Latvijas Republikā īpaši palielinās cilvēku vēlēšanās apgūt ziemeļvalstu tautu valodas - somu, zviedru, norvēģu.

Latvijā ir izdotas dažādas divvalodu tulkojošas vārdnīcas:

Angļu-latviešu, latviešu-angļu vārdnīca 5.-12. klasei/Sast. G. Martinsone u.c.-Rīgā: Zvaigzne, 1978. - 182 lpp.; 2. pārstr. un papild. izd. - 1990. - 187 lpp.; 3. izd. - 1992. - 187 lpp.

Birzvalka I. Angļu-latviešu vārdnīca. - Rīgā           Avots, 1981.- 389 lpp.

Birzvalka I., Sosāre M. Angļu-latviešu un   latviešu-angļu vārdnīca: Ap 16 000 vārdu.-
      Rīgā: Avots,1989.-286,205 lpp.; Rīgā: Latvijas Zinību b-ba,1993.-360 lpp.;1994.- 212, 164 lpp.
         

Raškevičs J., Sosāre M., Timenčika Ļ. Angļu-latviešu vārdnīca: Ap 20 000 vārdu.- Rīgā: LVI,1962.-720 lpp.; 2.izd. 1964.-720 lpp.; 3. izd.- Rīgā:Liesma,1976.-790 lpp.;4 izd.- Rīgā: Avots, 1985.- 819 lpp.

Raškevics J., Sosāre M. Angļu-latviešu vārdnīca.- Rīgā: Livonija-5,1993.-558 lpp.

Latviešu - angļu vārdnīca: ap 33 000 vārdu /red. prof. A.Veisbergs. - Rīgā: SIA Ekonomisko attiecību institūts, 1997. 758 lpp.

Turkina E.  Latviešu-angļu vārdnīca: Ap 25 000 vārdu. - Rīgā:LVI, 1951.-394 lpp.; 2. pārstr. un papild.izd. M. Andersones red. Ap 31 000 vārdu.-1962.-776 lpp.;4. pārstr. un papild. izd.- Ap 30 000 vārdu.- Rīgā: Avots,1982.-638 lpp.

Veisbergs A. Latviešu-angļu, angļu-latviešu VILTUS DRAUGU vārdnīca.- Rīgā: SI,1993.-51 lpp.

Čehu-latviešu vārdnīca/ Sast. autoru kolekt. Ap 22 000 vārdu.- Rīgā: Avots,1988.-668 lpp.

Jaunvalks E., Gūtmanis A. Esperanto vārdnīca ar gramatiku/ E. Jaunvalka red. (Esperanto-latviešu vārdnīcā ir 2287 vārdi; latviešu-esperanto ap 6000 vārdu.)- Rīgā:LVI,1957.- 207 lpp.

Strazde K., Bormanis V. Starptautiskā valoda esperanto. Mācības grāmata un īsa vārdnīca: 1757
vārdu saknes.-Jelgavā: Strazde,1922.- 83 lpp. Virsr. un teksts paral. esperanto val.

Indra T. Latvju-esperanto vārdnīca. Rīgā:Autors,1932.-96 lpp.
Ulmanis E., Straube E. Latvju-esperanto vārdnīca.- Jelgavā: Zemgales Esperanto b-ba,1924.-39 lpp.

• Franču-latviešu vārdnīcas

Franču-latviešu un latviešu-franču vārdnīca/ Sast. M. Alksniņa, R. Griķīte, R. Šefere.- Rīgā: Zvaigzne,1983.-171 lpp.

Bojāte A., Pizova F., Zaindere I. Latviešu-franču vārdnīca/ I. Niseloviča red. Ap 26 000 vārdu.- Rīgā: Liesma,1970.-900 lpp.

        Dils E. Mazā grieķu-latviešu vārdnīca: Ap 4570 vārdu.- Rīgā: Valters un Rapa,1935.-58 lpp.

        Abens K. Igauņu-latviešu vārdnīca/Dž. Plakides red. Ap 23 000 vārdu. - Rīgā: Liesma,1967.- 616 lpp.

        Birzniece A., Kahāns L., Kvelde M. Itāliešu-latviešu vārdnīca: Ap 22 000 vārdu.- Rīgā: Liesma, 1971.-885 lpp.

           Gintere H., Ģiezens A. u.c. Krievu-latviešu vārdnīca skolām: Ap 14 000 vārdu.-Rīgā: LVI, 1951.-364 1pp. 2. papild. izd.-Ap 16 000 vārdu: Rīgā: LVI, 1955.-424 1pp.; 3. izd.- Rīgā: Liesma, 1976.-416 1pp.; 4. iz1ab. un papild. izd.-Rīgā: Avots, 1984.-372 1pp.

Krievu-latviešu vārdnīca/ Sast. autoru kolekt. Ap 34 000 vārdu: Rīgā: Liesma, 1971.-79l lpp.; 2. izlab un papild. izd: Rīgā: Avots, 1988.-603 lpp.

Krievu-latviešu vārdnīca/ Sast. A. Plēsuma, E. Slavinska. - Rīgā: Avots, 1993. - 268 lpp.

Krievu-latviešu un latviešu-krievu vārdnīca 3.-4. klasei/ Sast. V. Citoviča, L. Marauska. - Rīgā: Zvaigzne, 1990. - 172 1pp.

Latviešu-krievu vārdnīca skolām/ Sast. A. Gūtmanis O. Loginova, P. Rogoziņņikovs. Ap 12 500 vārdu. - Rīgā: LVI, 1951. -302 1pp.; 2. papild. izd. - Ap 14 000 vārdu. - 1956. - 324 lpp.; 3. izd. - Rīgā: Liesma, 1974: 319 lpp. 4. papild. izd. - 15 000 vārdu. - Rīgā: Avots, 1990. -3l1 lpp.

  Latviešu-krievu vārdnīca/ Sast. autoru kolekt. -Rīgā: LVI, 1953.-736 lpp.; 2. pārstr. un papild. izd. - 35 000 vārdu. - 1963. - 845 lpp.; 3.izd. Rīgā: Liesma, 1974. - 818 lpp.; 4. izd: Rīgā: Avots, 1989. - 311 lpp.

Latviešu-krievu vārdnīca. 2 sēj.: Ap 53 000 vārdu/ Sast. autoru kolekt.; l. sēj. A-M: Rīgā: Liesma, 1979. 699 lpp. 2. sēj. N-Ž. - Rīgā: Avots, l981. - 755 lpp.

Latviešu-krievu vārdnīca/ Sast. A. Plēsuma, E. Slavinska. - Rīgā: Avots, 1993. - 320 lpp.

        Čerfase L. Latīņu spārnotie teicieni [ar tulkojumu un skaidrojumu latviešu valodā]. - Rīgā: Zinātne, l992. - 294 lpp.
        Latīņu-latviešu vārdnīca: Māc. līdz./ Sast. A. Gavrilovs. - Rīgā: Zvaigzne, 1994.-519 1pp.

Bojāte A., Subatnieks V. Lietuviešu-latviešu vārdnīca/Red. J. Balkevičs. Ap 50 000 vārdu. - Rīgā: LVI, l964. - 916 lpp.
Rīteris J.Lietuviski-latviska vārdnīca/Sast. J.Rīteris.-Rīgā: Autora izdevn., 1929. - Vlll, 1368        lpp. Titlp. paral. lietuviešu val.

        Poļu-latviešu vārdnīca / Sast. autoru kolekt. Ap 20000 vārdu. -Rīgā: Liesma, 1970. -631 lpp.

Gūtmanis J. Portugāliska-latviska un latviska-portugāliska vārdnīca, saturoša vairāk kā 2000 vārdus. - Rīgā: Treijs,l906. - 72 lpp.

      Spāņu-latviešu vārdnīca: Ap 19 000 vārdu/ Sast. A. Lingrena, G. Salaka , I. Kiršentāle u.c. - Rīgā: Liesma, 1978. - 655   lpp.

Celmrauga I., Plēsuma A., Straube A. Vācu-latviešu vārdnīca: Ap 21000 vārdu Rīgā:LVl,1960.-743 1pp.; 2.izd.-1962.-7431pp.;3. pārstr. un papild. izd. - Rīgā: Liesma, 1975. - 822 Ipp.; 4.pārstr. un pa pild. izd. Rīgā: Avots, 1983. - 814 lpp.
Granta K., Pampe E. Vācu-latviešu vārdnīca: Ap 46000 vārdu.-Rīgā: LVI, 1954. - 819 lpp.; 2.pārstr. un papild. izd. - Ap 52 500 vārdu. - Rīgā: Liesma, 1968. - 1001 lpp.; 3. izd. - Ap 52 000 vārdu. - Rīgā: Avots, 1990. 746 lpp.

Karpova K. Vācu-latviešu, latviešu-vācu vārdnīca vidusskolām. Rīgā: Zvaigzne, 1979. - 232 1pp.; 2. pārstr. un papild. izd. - 1990. - 220 1pp.; 3. izd. - 1993. - 220 lpp.

Latviešu-vācu vārdnīca/ Sast. autoru kolekt. V. Bisenicka un I. Niseloviča red. Ap 33000 vārdu.-Rīgā: LVI, 1963.-890 1pp.; 2. izd.-Rīgā: Avots, 1980. - 890 lpp.; 3. pārstr. izd. - Aizputē: Harro von Hirschheydt, 1994. - 890 lpp.

        Krastiņa M.Zviedru-latviešu vārdnīca /Zviedru tekstu pārbaudījusi E. Olovssone.-Rīgā: Memento Latvija, 1992--451 lpp.

Ļoti nozīmīgas ir skaidrojošās vārdnīcas.

Tās parasti ir vienvalodas vārdnīcas un no tulkojošām atšķiras ar to, ka skaidrojošā vārdnīca nedod nozīmes tulkojumu citā valodā, bet tai pašā valodā aprakstoši izskaidro, kādu saturu katra nozīme ietver.

Tā, piemēram, īpašības vārda truls skaidrojums varētu būt šāds:

1. Nepietiekami ass, atgriezts, atcirsts; ar nepietiekami smailu galu. Truls nazis. Truls cirvis. Truli zāģa zobi. Truls īlens. Truls zīmulis.

2. pārn. Nejūtīgs, vienaldzīgs, tāds, kas pauž vienaldzību, nogurdina. Truls cilvēks. Truls skatiens. Trulas sāpes. Padarīt cilvēku trulu.

 

Nozīmju dalījums skaidrojošās vārdnīcās mēdz būt sīkāks.

Bagātākais skaidrojošais materiāls atrodams divās latviešu literārās valodas skaidrojošās vārdnīcās - viensējuma latviešu valodas skaidrojošā vārdnīcā un daudzsējumu latviešu literārās valodas skaidrojošā vārdnīcā.

Daļēji latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas uzdevumus veic K. Mīlenbaha un J. Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīca", kas ir pati bagātākā latviešu leksikas krātuve.

Vārdnīcai ir četri pamatsējumi (1923-1932) un divi sējumi ar papildinājumiem (1934-1946). Tajā ir apmēram - 110 000 vārdu, starp tiem apmēram puse ir literārās valodas vārdu un puse - izlokšņu vārdu. Saīsinājumi un citi paskaidrojumi doti IV sējuma beigās. Vārdnīcā plaši atspoguļota vārdu daudznozīmība un doti arī frazeoloģismi. Skaidrojumi rakstīti vācu valodā. K. Mīlenbaha un J. Endzelīna «Latviešu valodas vārdnīca» ir pati ievērojamākā latviešu leksikogrāfijā.

Ieskaties!

Mīlenbahs K. Latviešu valodas vārdnīca/ Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. (Lettisch - deutsches Worterbuch)   1. sēj. - Rīgā: Izglītības ministrija , 1923.-1925.- 840 lpp.; 2. sēj. Rīgā: Kultūras fonds 1925.-1927.-909 lpp.; 3.sēj.-1927.-1168 lpp.; 4.sēj.- 1929.-1932.-895 lpp.

Endzelīns J. un Hauzenberga E. Papildinājumi un labojumi K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcai.- Rīgā: Kultūras fonds. 1. sēj.- 1934.-1938. - 841 lpp.: 2. sēj. - Rīgā: VAPP. 1946. - 827 lpp.

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8 sējumos.- Rīgā: Zinātne, 1. sēj. A. - 1972. - 517 lpp.; 2. sēj. B-F. - 1973. - 550 lpp.; 3. sēj. G-I. - 1975. - 745 lpp.; 4. sēj. J-L. - 1980. -759 lpp.; 5. sēj. L-N. - 1984: 770 lpp.; 6.sēj. N-P.- 1986.- 623 lpp.; 6. sēj. P-R.-1987.- 7331pp.; 7. sēj. R-S. -1989.-600 1pp.; 7.sēj. S-T. - 1991. - 653 lpp.

Latviešu valodas vārdnīca/ Sast. autoru kolekt. -Rīgā: Avots, 1987.- 883 lpp.

Līdzās tulkojošām un skaidrojošām vārdnīcām, kas ir vispārīgas vārdnīcas, ir arī dažādas speciālas vārdnīcas.

Speciālās vārdnīcas ir radušās vēlāk nekā vispārīgās vārdnīcas. Speciālo vārdnīcu grupā ietilpst ļoti dažādas vārdnīcas.

Speciālās vārdnīcas

• attēlu vārdnīcas

Čehovs N. u. c. Latviešu valodas vārdnīca attēlos LPSR krievu skolām. - Rīgā: LVI, 1946. -- 53 lpp ar il.; 2. izd. - 1947. - 53 lpp. ar il.

• biežuma vārdnīcas
• etimoloģiskās vārdnīcas

  Karulis K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. 2 sēj./ Zinātniskais red. N. Andrejevs. - Rīgā: Avots, 1992.; 1. sēj. A-0. - 638 lpp.; 2. sēj. P-Ž. 671 lpp.

• frazeoloģijas vārnīcas
• inversās vārdnīcas

Soida E., Kļaviņa S. Latviešu valodas inversā vārdnīca/LVU Latviešu val. kat. Rīgā:LVU, 1970.-256 1pp.
Latviešu valodas inversā biežuma vārdnīca/ Sast. T. Jakubaite V. Ozola, A. Rubīna, N. Sika. - Rīgā: Zinātne, 1976. - 500 lpp.

• īpašvārdu pareizrakstības vārdnīcas
• izloksnes vārnīcas

    Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 3 sēj. - Rīgā: Zinātne, 1977: 1983.;1.sēj. A-1. - 1977.- 536 1pp.; 2.sēj.J-P. - 1978: 591 lpp.; 3.sēj. P-Ž. - 1983. - 800 lpp.

• leksikas minimuma vārdnīcas

Bušs O., Baldunčiks J. 1000 vārdu: Latviešu valodas leksikas minimums ar tulkojumu krievu un angļu valodā/ LZA VLI. Atb. red. O. Bušs. - Rīgā: Zinātne, 1991 . - 48 lpp.
Kuzina V. Latviešu valodas leksiskais minimums: 1000 biežāk lietotie sarunvalodas vārdi un to tulkojumi krievu valodā: Rīgā: Skolotāju darba birojs, 1994. - 72 lpp.

• pareizrakstības vārdnīcas
• pareizrunas vārdnīcas
• personvārdu vārdnīcas

   Siliņš K. Latviešu personvārdu vārdnīca. - Rīgā: Zinātne, 1990.- 349 1pp.

• rakstnieku leksikas vārdnīcas
• saīsinājumu vārdnīcas

• Bankavs A. Saīsinājumi: Vārdnīca. - Rīgā: Avots, 1994. - 126 lpp.
• sinonīmu vārdnīcas
• stenogrāfijas vārdnīcas

Karulis K. Monogrammu vārdnīca: 794 monogrammas. - Rīgā, 1953.
  Karulis K. Stenogrāfijas vārdnīca: latviešu valodas vienotās stenogrāfijas saīsinātais raksts/ Sast. autoru kolekt. 9300 stenogrāfisko apzīmējumu, no tiem ap 7000 atsevišķu vārdu, morfēmu, 2300 vārdkopu apzīmējumu. Rīgā: LVI 1961 -264 lpp.

• svešvārdu vārdnīcas
• tematiskās vārdnīcas
• terminu vārdnīcas (arī biļeteni)
• toponīmu vārdnīcas

  Dambe V. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Rīgā: Zinātne, 1990. - 188 lpp.

  Goba Z. Kuldīgas rajons: Dabas objektu nosaukumu vārdnīca. Rīgā: LU, 1994. - 142 lpp.

  Kavacs J. Valkas rajons: Dabas objektu nosaukumu vārdnīca.-Rīgā: LU, 1993. - 69 lpp.

  Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi: Īsa izziņa/ Sast. R. Avotiņa, Z. Goba.-Rīgā: LVU, 1986.; 1. burtn. (A-I)-74 1pp.; 2. burtn. (L-M)-671pp.; 3. burtn. (N-R)-44 1pp.; 4. burtn. (S-Ž)-68 1pp.

  Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi / Sast. R. Avotiņa. -Rīgā: LVU, 1984. ; 1. burtn. (A-D)-8l lpp.; 2. burtn. (E-K) -- 79 lpp.; 3. burtn. (I: M)71 lpp.; 4. burtn. (N-R) -58 lpp; 5. burtn. (S-T) -59 lpp.; 6. burtn. (U-Ž) 44 lpp.

  Latvijas upes: Nosaukumi un ģeogrāfiskais izvietojums/ Sast. R. Avotiņa un Z. Goba: Rīgā: LU 1993. - 129 lpp.

+ ENDZELINS, PLAĶIS

 

Sinonīmu vārdnīca pēc nozīmības un izlietojuma salīdzināma ar skaidrojošo vārdnīcu. Tā atklāj iespējas noteikta jēdzieniskā satura izteikšanai ar dažādiem vārdiem. Atšķirdamies ar fonētisko ietērpu, vārdi var izcelt kādu satura niansi un būt par kāda cita vārda aizstājējiem.

Sinonīmu vārdnīcas apjoma un izveides ziņā ir ļoti dažādas. Tās var dot tikai vārdu uzskaitījumu, var dot to skaidrojumu un ilustrēt ar literāriem piemēriem.

Pirmā latviešu valodas sinonīmu vārdnīca ir izdota 1964.g. Tajā ir 4430 sinonīmu rindu, kas aptver apmēram 20 000 vārdu. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca dod galvenokārt sinonīmu uzskaitījumu ar nelielām lietojuma ilustrācijām no K. Mīlenbaha un J. Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīcas".

Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca ir veidota uz K. Mīlenbaha un J. Endzelīna vārdnīcas pamata, tāpēc tajā ir samērā daudz novecojušu vārdu, apvidvārdu un vienkāršrunas vārdu. Jaunākajā laikā radušos vārdu, kā arī internacionālismu šajā sinonīmu vārdnīcā ir maz. Vārdu specifikā palīdz orientēties stilistiskās norādes, tomēr pamatos vārds jāpazīst vārdnīcas lietotājam pašam, jo šī sinonīmu vārdnīca vārdus galvenokārt tikai nosauc.

Tagad iznāk vārdnīcas atkārtoti izdevumi, kas papildināti ar materiāliem no jaunākās daiļliteratūras, periodikas un vārdnīcām. Tajās ir aptuveni 5847 sinonīmu rindu, kas aptver apmēram 27 000 vārdu.

Ieskaties!

Grīnberga E., Kalnciems O., Lukstiņš G., Ozols J. Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca: Ap 20000 sinonīmu rindu.- Rīgā: LVI, 1964: 528 1pp.; 2. papild. izd. - Rīgā: Liesma, 1972.-672 lpp.

Ozols J. Daži latviešu leksikas materiāli/ Sakārt. J. Ozols. Pāri par 7000 vārdu. - Rīga: LV1, 1958: 168 lpp.

Frazeoloģijas vārdnīca

Frazeoloģijas vārdnīcas uzdevums ir apkopot valodas frazeoloģismu krājumu.

Lai izveidotu frazeoloģijas vārdnīcu, ir nepieciešams, lai frazeoloģija būtu zinātniski izpētīta, lai būtu izstrādāti leksikogrāfiskie frazeoloģismu kārtošanas principi.

Latviešu frazeoloģija vēl maz pētīta un uzkrāta galvenokārt dažādās tulkojošās vārdnīcās, kā arī K. Mīlenbaha un J. Endzelīna vārdnīcā.

Ir tulkojošā frazeoloģismu vārdnīca - D. Caubuliņa, Ņ. Ozoliņa, A. Plēsuma "Latviešu-krievu frazeoloģiskā vārdnīca". Tajā doti 3567 frazeoloģismi. Vārdnīca domāta kā palīglīdzeklis tulkotājiem; materiāls ekscerpēts galvenokārt no K. Mīlenbaha un J. Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīcas".

"Latviešu-krievu frazeoloģiskā vārdnīca" dod ne tikai frazeoloģismus, bet arī brīvus vārdu savienojumus, kas var būt interesanti no tulkošanas viedokļa, jo krievu valodā tos izsaka ar citiem leksiskiem līdzekļiem. Daudzu frazeoloģismu, īpaši jaunāko, šai vārdnīcā nav. Frazeoloģismu izvietojums bieži ir nekonsekvents. Vārdnīca kā pirmais sistematizētais frazeoloģismu krājums ir ieguvums latviešu leksikogrāfijā, bet no frazeoloģijas teorijas viedokļa tā izmantojama kritiski.

Ir iznākušas divas tulkojošas vārdnīcas ar krievu un angļu valodas frazeoloģismiem un latviešu valodas ekvivalentiem "Angļu-latviešu-krievu frazeoloģiskā vārdnīca".

Pavisam nesen 1997. g. ir izdota A. Lauas, A. Ezeriņa un S. Veinbergas "Latviešu frazeoloģijas vārdnīca" 2. sējumos.

Vārdnīca ir izstrādāta, balstoties uz Latvijas Universitātes Filoloåijas fakultātē sakopotās frazeoloģismu kartotēkas izpēti un ievērojot teorētisko koncepciju, kas izklāstīta A. Lauas grāmatā "Latviešu valodas frazeoloģija" (1992.). Kopējais ekscerptu skaits kartotēkā ir aptuveni 120 000 vienību. Vārdnīcā ievietoto frazeoloģismu skaits tuvojas 4000.

Šī ir pirmā skaidrojošā latviešu frazeoloģijas vārdnīca, un tajā ietverts arī līdz ųšim pilnīgākais latviešu frazeoloģismu apskats.

Ieskaties!

Laua A., Ezeriņa A., Veinberga S. Latviešu frazeoloģijas vārdnīca. 2 sēj; 1. sēj. A-M: Rīgā: Avots, 1997. 783 lpp. 2.sēj. N-Ž: Rīgā: Avots, 1997. 682 lpp.

Raškevičs J., Vējš J. Angļu-latviešu frazeoloģiskā vārdnīca. - Rīgā: Jumava, 1993. - 379 lpp.

Veisbergs A. Anglo-Latvian phraseological borrowing: Māc. līdz./ LVU Angļu filoloģijas kat.-Rīgā: LVU, 1988.-52 1pp.

Veisbergs A. Latvian idioms: Study aid/ LU Sastatāmās valodn. kat. - Rīgā: LU, 1993. - 29 lpp.\

3. Svešvārdu vārdnīca.

Ļoti noderīga ir svešvārdu vārdnīca. Svešvārdu vārdnīcās ir ievietoti plašāk lietotie internacionālismi, uzrādīta to cilme, doti paskaidrojumi par nozīmi. Pirmās svešvārdu vārdnīcas latviešu valodā sāka iznākt XIX gs. pēdējā ceturksnī.

Neliela "Svešvārdu vārdnīca" iznāca 1951. gadā, pēc tam plašāka 1969. gadā (l. izd.). 1978. gada (2. izd.) ietver ap 19 000 biežāk lietoto internacionālismu, daudzi no tiem ir termini. Te uzrādīta vārda cilme, dots diezgan plašs vārdu nozīmes skaidrojums. Ja vārdam ir vairākas nozīmes, skaidrota katra nozīme. Šie skaidrojumi ir plašāki nekā skaidrojošās vārdnīcās.

Svešvārdu vārdnīca ir katra inteliģenta cilvēka rokasgrāmata.

Ieskaties!

Baldunčiks J. Anglicismi latviešu valodā. - Rīgā: Zinātne, 1989. 541 lpp.

Dravnieks J. Svešu vārdu grāmata: Grāmatniekiem un laikrakstu lasītājiem. - Jelgavā: Alunāns, 1886. - 294 lpp.; 2. izd. - 1899. - 318 lpp.; 3. papild. izd. - 1904. - 298 lpp.; 4. izd. - 1906.- 298 lpp.; 5. pārlab. izd. 1914.-362 1pp .

Svešvārdu vārdnīca: Ap 16 500 citvalodu cilmes vārdu un terminoloģisku savienojumu.-Rīgā: Liesma, 1969: 704 1pp.; 2. pārlab. un papild. izd. - 1978: 771 lpp.

Svešvārdu vārdnīca/ Sast.autoru kolektīvs. - Rīgā: apgāds "Norden", 1996, 800 lpp.

Biežuma vārdnīcas.

Īpatnējas ir biežuma vārdnīcas. Tās aptver gan atsevišķas nozares, gan visu valodu.

Lai lietošanas biežumu noteiktu, ir vajadzīgi precīzi statistiski dati par katru vārdu.

Vārdus kārto pēc lietošanas biežuma, sākot ar visbiežāk sastopamajiem un beidzot ar visretāk lietojamiem.

Latvijas Republikas Zinātņu akadēmijas izdotās "Latviešu valodas biežuma vārdnīcas" 1. sējumā (1966) aplūkota tehnikas un rūpniecības leksika, 2. sējumā (1969) - laikrakstu un žurnālu leksika, 3. sējumā (1972) - daiļliteratūras leksika, 4. sējumā (1976) - zinātnes leksika.

Pirmie desmit vārdi 1. sējumā ir šādi:

un, ar, būt, tas, no, kas, arī, uz, šis, kurš,

2. sējumā -

3. sējumā -

un, būt, es, tas, kas, viņš, tu, kā, bet, ar,

4. sējumā -

un, būt tas, ar, no, kas, šis, arī, par, ka.

Mācoties svešvalodas, ir ļoti svarīgi zināt pirmos tūkstošus visbiežāk lietojamo vārdu.

Tāpēc darbs ųšādu datu apkopošanā vēl arvien turpinās.

Izdota arī "Latviešu valodas biežuma inversā vārdnīca" (1976).

Ieskaties!

  Jakubaite T., Kristovska D., Ozola V. Prūse R., Sika N. Latviešu valodas biežuma vārdnīca. - Rīgā: Zinātne, 1966.-1976.; 1. sēj. 1. d.: Tehnika un rūpniecība/ Atb. red. T. Jakubaite.-1966. -624 1pp.; 1. sēj. 2.d-: l.d. ietverto gramatisko kategoriju statistika. - 1968. - 127 lpp.; 2. sēj. 1. d.: Laikraksti un žurnāli. - 1969. - 857 lpp.; 2. sēj. 2. d. : 2. sēj. 1.d. ietverto gramatisko kategoriju statistika. - 1969. - 185 lpp. /Autori abām daļām T. Jakubaite, D. Guļevska, V. Ozola, A. Rubīna, N. Sika; 3. sēj. 1.d.: Daiļliteratūra. - 1972. - 1154 lpp./ Autori T. Jakubaite, D.Guļevska, V. Ozola, A. Rubīna, N. Sika. Apvienotais (1-3) sēj. - 1973. - 1004 lpp.; 4. sēj.: Zinātne. - 1976. - 646 lpp.

5. Terminoloģijas vārdnīcas.

Terminoloģijas vārdnīcās atrodami kādas zinātnes, mākslas, tehnikas

vai tautas saimniecības nozares termini, visbiežāk divās vai vairākās valodās.

Pirmā latviešu terminoloģijas vārdnīca ir K.Valdemāra sagatavotā jūrniecības terminu kabatas vārdnīca krievu, angļu, franču, vācu, itāliešu, dāņu, norvēģu, zviedru un latviešu valodā ar pielikumu holandiešu un spāņu valodā, ko izdeva Krievijas Jūras tirdzniecības veicināšanas biedrība 1881. gadā.

Līdz šim latviešu valodā izdots ap 40 terminoloģijas vārdnīcu. Liels darbs terminoloģijas izstrādāšanā veikts padomju laikā: izdotas 13 terminoloģijas vārdnīcas, ko sagatavojusi vai apstiprinājusi ZA Terminoloģijas komisija.

Terminoloģiskajām vārdnīcām ir liela praktiska un zinātniska vērtība. Tās izmanto attiecīgās nozares speciālisti, redaktori, tulkotāji un ikviens, kam rodas vajadzība ieskatīties kādas nozares terminu krātuvē.

Ieskaties!

Pareizrakstības vārdnīcas.

Valodas kultūras celšanai ļoti noderīgas ir pareizrakstības vārdnīcas. Jaunākā latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca izdota pavisam nesen (1997.).

Pareizrakstības vārdnīcas jauj konstatēt tādu vārdu un formu pareizrakstību, kuros iespējamas kādas novirzes no literārās normas. Novirzes pa lielākai daļai rodas tāpēc, ka šo vārdu izruna nav pietiekami nostiprinājusies - ir svārstīga, atspoguļo izloksnes īpatnības, kā arī tāpēc, ka rakstība ir konvencionāla vai kā citādi grūti iegaumējama.

Praktiskās nozīmības dēļ pareizrakstības vārdnīcu ir radies diezgan daudz.

Pirmās latviešu pareizrakstības vārdnīcas ir izdotas XX gs. sākumā, līdz mūsu dienām iznākušo pareizrakstības vārdnīcu skaits ir ļoti liels.

Ieskaties!

Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca/ Sast. autoru kolekt. Rīgā: Avots, 1981.-358 1pp.

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca: ap 80 000 vārdu/ Sast. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T.Porīte, S. Raģe. - Rīgā: Avots, 1995. 943 lpp.

Mūsdienu latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca. /Sast. L.Ceplītis, D.Guļevska, A.Miķelsone, T.Porīte. - Rīgā: Jumava, 1996. - 624 lpp.

Strods P. Pareizraksteibas vordneica/ Sast. un izdevis prof. Dr. P.Strods. - Rēzeknē: Strods, 1933. - 215 lpp.; 2. izd. - Daugavpilī: Vidījas izglīt. galvenā pārvalde, 1990. - 212 lpp.

Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā.

7. Pareizrunas vārdnīcas.

Pareizrunas vārdnīcas fiksē vārda fonētisko pusi, nosaka vārda izrunu.

Šāda tipa vārdnīcas latviešu leksikogrāfijā ir maz, kur līdzās vārdu pareizrakstībai ir atspoguļota arī vārdu pareizruna.

Pareizrakstības un pareizrunas jautājumus risina arī ZA sagatavotie ,,Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā".

Katrai vārdnīcai ir vērtība, kurai vieta ir ne tikai skolas bibliotēkā vai mācību kabinetā, bet arī ikvienā mājā.

Ieskaties!

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca: ap 80 000 vārdu/ Sast. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T.Porīte, S. Raģe. - Rīgā: Avots, 1995. 943 lpp.

6. 3. ENCIKLOPĒDIJAS

Viens no uzziņu literatūras veidiem, ārēji līdzīgs vārdnīcām, ir enciklopēdijas [fr. encyklopedie < gr. enkyklios paideia - mācība visā zinību lokā].

Tās ir zinātniski vai populārzinātniski izdevumi, kuros pēc uzziņu materiāla izkārtojuma ievērots vai nu alfabētiskais, vai tematiskais princips.

Enciklopēdijas sagatavo nozaru speciālisti sadarbībā ar valodniekiem.

Mums pazīstami galvenokārt divi enciklopēdiju veidi:

universālās jeb vispārīgās enciklopēdijas (konversācijas vārdnīcas) - sniedz plašu informāciju dažādām parādībām,

piemēram: "Latvijas PSR Mazā enciklopēdija’’ (1967 - 1970),

"Latvijas padomju enciklopēdija" (1981 - 1988).

nozaru enciklopēdijas - stāsta par kādu atsevišķu nozari vai radniecīgām nozarēm,

piemēram: "Lauksaimniecības enciklopēdija" (1964 - 1971),

"Populārā medicīnas enciklopēdija’’ (1985),

Pirmā enciklopēdija latviešu valodā bija universāla tipa izdevums, kuras tekstu autors un izdevējs bija skolotājs Jēkabs Dravnieks (1858 - 1927). Šī enciklopēdija jeb ,,Konversācijas vārdnīca’’, kas iznāca no 1891. līdz 1898. gadam, netika pabeigta.

J. Dravnieks piedalījās arī otrās ,,Konversācijas vārdnīcas’’ (1906 - 1921) sagatavošanā. To izdeva Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļa.

Pirmajām enciklopēdijām sekoja citas. Mūsdienās galvenokārt pieejama ,,Latviešu padomju enciklopēdija’’, kura no mūsdienu viedokļa uzskatāma par tendenciozu un zināmā mērā novecojušu.