Lielākās 19.gs. vārdnīcas sastādīja pēc K.Valemāra (1825-1891) ierosinājuma vai viņa vadībā un līdzdalībā.

Jau 1855. gadā K.Valdemārs ierosināja Jurim Neikenam stāties pie plašas latviešu valodas vārdnīcas sagatavošanas. Vajadzēja apkopot jaunos latviešu vārdus. J.Neikens ķērās pie vārdnīcas materiālu sagatavošanas, galvenokārt papildinot G.F.Stendera vārdnīcu. Pēc Latviešu literārās biedrības aicinājuma pie latviešu-vācu vārdnīcas sastādīšanas bija ķēries arī Juris Bārs, bet tālāk par aizsākumiem nebija ticis. J.Neikens viņa vietā saistījās ar biedrību un uzrakstīja lielu vārdnīcas daļu, bet pāragrā nāve neļāvu to pabeigt līdz galam. Viņa darbu pabeidz. K.Ulmanis (1793-1871), "Latviešu vārdnīcas" pirmā - latviski-vāciskā - daļa iznāca 1872. gadā. Tajā ir ap 2000 vārdu, starp tiem vairāki A.Kronvalda jaunvārdi. Vārdnīcas otro - vāciski-latvisko - daļu pabeidz Gustavs Braže, tā iznāc 1880.gādā, ietverot ap 35000 vārdu

Plašs autoru kolektīvs piedalījās K.Valdemāra "Krievu-latviešu-vācu vārdnīces" sastādīšanā Maskavā. Galvenos vārdnīcas darbus veica Fricis Treilands Brīvzemnieks (1846-1907). Vārdnīca iznāca 1872.gadā Krievijas Tautas apgaismošanas ministrijas uzdevumā. Tanī ietverts apmēram 50000 krievu vārdu tulkojumu. Tā bija pirmā krievu-latviešu vārdnīca un arī pati plašākā vārdnīca, kāda līdz tam laikamlatviešu leksikogrāfijā bija sagatavota. K.Valdemāra vārdnīcā bija ļoti daudzcjaunvārdu, kurus daļēji darinājuši vārdnīcas sastādītāji. Pēc dažiem gadiem (1879) tika izdota šaurāka "laviešu -krievu-vācu vārdnīce" Abās vārdnīcās vācu valoda bija iekļauta latviešu vārdu nozīmes precizēšanai.

Pēc Lienes Rozes