(1835-1923)

Krišjāņa Barona lielākais ieguldījums latviešu kultūras un tautas vēsturē ir viņa folkloristiskā darbība. Taču viņš darbojies arī valodas laukā, viņš turpināja J.Alunāna iesākto darbu. Valodnieciskie uzskati viņiem bija līdzīgi. No visiem vārdu darināšanas un pārņemšanas veidiem K.Barons visvairāk nodarbojās ar svešvārdu ieviešanu. Viņš ieviesis zinātņu nosaukumus - matemātika, ģeogrāfija, fizika, bioloģija u.c. zinātņu nozares. Pirmo reizi parādoties svešvārdam, K.Barons, tāpat kā J.Alunāns u.c. jaunlatvieši) deva skaidrojumu, piem., pērkons - krītoša zvaigzne, planēta - gājēja zvaigzne, komēta - astaiņa zvaigzne utt.

K.Barons centās ieviest svešvārdus - admirālis, agronoms, astronoms, atestāts, biljons, ekvators, elektrība, elipse, famīlija, fabrika, gāze, instrukcija, interese, kafeja, klavieres, kapteinis, konfiscierēt, kristāls, mašīna, metāls, mode, muzikants, pols, procents, revīzers, sekunde, šoseja, uniforma u.c.

Ar K.Barona populārzinātniskajiem rakstiem ir likts pamats latviešu literārās valodas populārzinātniskajam stilam. Ir zināmi vairāk nekā 150 viņa populārzinātnisko rakstu.

K.Barons nodarbojies arī ar jautājumiem par valodas pareizību:

atbilstību valodas sistēmai;

īpatnībām, kas raksturīgas jaunākās paaudzes darbos.