Ernests Blese

(1892-1964)

E.Blese studējis Pēterburgas universitātē ģermāņu filoloģiju un salīdzināmo valodniecību. 1917./18.m.g. viņš izturēja maģistra pārbaudījumu sanskritā, grieķu un latīņu valodas vēsturiskajā gramatikā, senslāvu valodā un indoeiropiešu salīdzināmajā gramatikā. Pēc atgriešanās Rīgā E.Blese piedalās LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes organizēšanā, ir tās docents, kopš 1928.gada - profesors. Nozīmīgākie E.Bleses darbi ir "Ievads valodniecībā" (1922), "Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas" (1929), "Pareizrakstības vārdnīca" (1939).

Sakarā ar to, ka latviešu valoda iegūst valsts valodas statusu un rodas nepieciešamība izsniegt jaunās Latvijas pases, E.Blese Iekšlietu ministrijas uzdevumā, piedaloties V.Pētersonam, sastādījis "Uzvārdu pareizrakstības vārdnīcu" (1927). Kopā ar V.Pētersonu viņš ir sastādījis arī "Latviešu pareizrakstības rokas grāmatu" (1933). V.Humbolta ietekmē prof. E.Blese ir sagatavojis lingvistiski psiholoģisku apcerējumu "Valoda un tautas gars" (1940), kurā noslēgumā secina, ka darbs ir galvenais latviešu dzīves saturs.