1905.gadā beidzās pārkrievošanas periods.

1907.gadā iznāca K.Mīlenbaha un J.Endzelīna "Latviešu gramatika" - vecajā ortogrāfijā.

1908.gadā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju vadīja Kārlis Mīlenbahs. Tā nāca klajā ar norādījumiem, kādai jābūt latviešu ortogrāfijai:

• iespiedumā jālieto latīņu burti;

• garie patskaņi jāapzīmē ar gulošu svītriņu, arī ō. Tā tie jāapzīmē visur, kur tos runā, arī piedēkļos;

• divskaņus ie un o apzīmē pēc lietuviešu parauga - ie un uo;

• z, c, dz;

• ž, č, dž;

• ģ, ļ, ņ, ŗ ;

• v (vairs nerakstīt w);

• ch;

• norādīt šaurā un platā e, ē lietošanu.

Ar 1909.gadu šo ortogrāfiju sāka mācīt skolās.

1910.gadā iznāca pirmā latviešu enciklopēdija divos sējumos ar latīņu burtiem.

1914.gadā sākās karš un rakstības attīstība atkal tika apstādināta. 1918.gadā tika proklamēta Latvijas Republika, 1919.gadā pie varas nāca P.Stučkas valdība, kas pieņēma lēmumu, ka 1908.gadā izstrādātā ortogrāfija būs valsts ortogrāfija, tomēr tajā tika ieviestas arī nopietnas izmaiņas:

• tiek atmests mīkstais ŗ ,

• diskanis ie atkal tiek rakstīts kā ee,

• bet uo kā o,

• garos patskaņu apzīmē tikai gadījumā, ja tie maina vārda nozīmi.

1921.gadā Latvijas Republikas valdība izdeva lēmumu, kurā pieņēma 1908.gada ortogrāfiju ar vienu izņēmumu - divskani uo raksta kā o.

1920.gadā jaunajā ortogrāfijā sāka iznākt laikraksts "Latvijas Vēstnesis". Citas avīzes joprojām turpināja iznākt vecajā drukā, no 1934.gada uz jauno ortogrāfiju pāriet avīze "Rīts", bet pārējās tikai ar 1938.gadu.

20. un 30.gados jaunā rakstība nostiprinājās latviešu rakstos.

1938.gadā izglītības ministrs Tentelis izdeva likumu, ka svešvārdos vispār nav jālieto garumzīmes, nav lietojams ŗ un ch. Pēc pusgada šis likums tika atcelts.

Šāda rakstība ar (ŗ un ch) saglabājās līdz 1946.gadam, kad ieradās speciālisti no Maskavas, ar kuru līdzdalību tika izstrādāts jauns ortogrāfijas likums - svešvārdos netika lietotas garumzīmes, nerakstīja arī mīksto ŗ . Šis likums bija spēkā līdz 1957.gadam. 1953.gadā, kad nomira Staļins, atsākās diskusijas par latviešu valodas ortogrāfiju.

1957.gadā tika pieņemts jauns ortogrāfijas likums, kas noteica, ka svešvādos liek garumzīmes saskaņā ar izrunu, ch raksta kā h.

1958.gadā tika izdota svešvārdu pareizrakstības vārdnīca, kurā svešvārdu izruna pēc iespējas saskaņota ar krievu valodu. Daudzos gadījumos atļauta divu veidu rakstība, piem., kolona, kolonna.

1967.gadā Latvijas Zinātņu akadēmijā notika valodniecības pareizrakstības sēde, kurā tika likvidētas paralēlformas.

Pašreizējo pareizrakstību atspoguļo jaunākā "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca», kas izdota 1995. gadā.

Pašlaik ir divu veidu latviešu valodas ortogrāfijas:

• Latvijas latviešu ortogrāfija un

• ārzemju latviešu ortogrāfija.

Šajās rakstībās ir četras galvenās atšķirības.