Augusts Bīlenšteins (1826 - 1907) - vācu tautības latviešu
valodnieks, folklorists un etnogrāfs

Dzimis Jelgavā, skolotāja un mācītāja palīga ģimenē, audzis Jaunaucē.
Mācījies Vācijā Šulpfortas ģimnāzijā, studējis Tērbatas universitātē
(1846 - 1850) teoloģiju un ieguvis teoloģijas doktora grādu. Pēc tēva
nāves A. Bīlenšteins pārņēmis latviešu mācītāja amatu Jaunaucē (1852),
bet no 1867. gada viņš bijis vācu mācītājs Dobelē.

Laikā no 1867. līdz 1903. gadam A. Bīlenšteins ir laikraksta ,,Latviešu
Avīzes’’ izdevējs un redaktors. 1893. gadā viņš kļūst par Rīgas Latviešu
biedrības goda biedru.

1905. gada revolūcijas laikā tika izpostīta A. Bīlenšteina bibliotēka, viņš
atteicies no mācītāja amata un mūža pēdējos gadus dzīvojis Jelgavā.

No 1864. līdz 1895. gadam A. Bīlenšteins bija Latviešu literārās
biedrības priekšsēdētājs. Viņš bija stingrs baltvācisko tradīciju aizstāvis
latviešu kultūrā, jaunlatviešu ideoloģijas pretinieks. Biedrības rakstu
krājumā ,,Magazin’’ A. Bīlenšteins publicējis daudzus pētījumus
valodniecībā, vērsies pret kirilicas ieviešanu latviešu rakstos.

Nozīmīgi bija A. Bīlenšteina valodnieciskie darbi:
- ,,Die lettische Sprache, nach ihren Lauten und Formen..’’ (,,Latviešu
valodas skaņas un formas..’’, 1 - 2, 1863 - 1864),
- ,,Lettische Grammatik’’ (,,Latviešu gramatika’’, 1863),
- ,,Die Elemente der lettischen Sprache’’ (,,Latviešu valodas elementi’’,
1866),
- ,,Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in
der Gegenwart und im 13. Jahrhundert’’ (,,Latviešu cilts un latviešu
valodas robežas tagadnē un 13. gadsimtā’’, 1892).

A. Bīlenšteins sekmējis latviešu folkloras vākšanu un izdošanu, sastādījis
krājumu ,,Latviešu tautas dziesmas’’ (1 - 2, 1874 - 1875), ,,1000 lettische
Rätsel’’ (,,1000 latviešu mīklas’’, 1881).

Nozīmīgs etnogrāfiskais materiāls ietverts grāmatā ,,Die Holzbauten und
Holzgeräte der Letten’’ (,,Latviešu koka celtnes un koka rīki, 1 - 2, 1907 -
1918). A. Bīlenšteins ir pētījis arī Latvijas pilskalnus un mēģinājis tos
identificēt pēc hroniku ziņām.