Ieva Celmiņa (1902 - 1991) - tulkotāja un valodniece

Dzimusi Rīgā uzņēmēja ģimenē. I. Celmiņa mācījusies O. Hasfores
vidusskolā un N. Draudziņas ģimnāzijā. No 1921. gada līdz 1929. gadam
I. Celmiņa studējusi baltu filoloģiju Latvijas Universitātē.

Kādu laiku viņa strādā par skolotāju Rīgas skolās, bet no 1946. līdz
1949. gadam I. Celmiņa ir Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras
institūta zinātniskā līdzstrādniece. I. Celmiņas veikums valodniecības
attīstībā:
- rakstījusi par valodniecības jautājumiem -,,Adjektīvi ar izskaņu -īgs un
-isks’’ (1948), ,,Par dažām atkāpēm, kas atzīstamas par normu’’ (1969),
,,Skaust vai neskaust priev;ardus?’’ (1973);
- aizstāvējusi profesora J. Endzelīna valodnieciskos principus;
- publicējusi atmiņas par J. Endzelīnu ,,Liela koka paēnā’’ (1986) un
aprakstus ,,Par sevi un saviem tulkojumiem’’ (1988), ,,Par savu tēvu un
māti un viņu vecākiem’’ (1989).