Kristofors Fīrekers (ap 1615 - 1684 vai 1685) - vācu izcelsmes
latviešu dzejnieks, valodnieks

K. Fīrekers ir dzimis Neretas mācītāja ģimenē. No 1632. gada studējis
teoloģiju Tērbatas universitātē.

Viņš ir strādājis par mājskolotāju Pienavas muižā, vēlāk Džūkstē. K.
Fīrekers ir apprecējis turīgu latvieti un dzīvojis Dobeles apkārtnē, bet
mūža beigās Tukumā vai Slokā.

K. Fīrekers ir dibinājis latviešu sillabatoniskās dzejas tradīcijas, sacerējis
garīgās dziesmas, tulkojis emocionāli spēcīgo un tēlaino reformācijas
laika garīgo dzeju. Viņš ir mēģinājis panākt, lai latviešu baznīcas
dziesmas mākslinieciskās izteiksmes ziņā kļūtu līdzvērtīgas Rīgas vācu
dziesmu grāmatai.

K. Fīrekers ir mācījis latviešu valodu Dobeles mācītājam H. Ādolfijam,
kas , izmantojot K. Fīrekera atstātos materiālus, izdevis latviešu
gramatiku ,,Erster Versuch einer kurzverfasseten Anleitung zur lettischen
Sprache’’ (,,Pirmais mēģinājums sniegt īsu ievadu latviešu valodā’’, 1685).
K. Fīrekera materiālus izmantojis arī G. Dreselis savā darbā ,,Ganz
kurze Anleitung zur lettischen Sprache’’ (,,Pavisam īss ievads latviešu
valodā’’, 1685).

K. Fīrekera izstrādātā ortogrāfija bija labāka un modernāka par vēlāk
lietoto.
Nepublicēta palikusi K. Fīrekera latviešu - vācu vārdnīca, tās materiālus
savos darbos iestrādāja 18.gs. vārdnīcu sastādītāji (divi K. Fīrekera
vārdnīcas noraksti atrodas Fundamentālajā bibliotēkā). K. Fīrekers bija
labi apguvis grieķu un senebreju valodas, tādēļ arī tulkojis daļas no
Bībeles, kuras vēlāk izmantojis E. Gliks.