Kārlis Hūgenbergers (1784 - 1860) - vācu tautības latviešu
dzejnieks un tulkotājs

Dzimis Kuldīgā mācītāja ģimenē. K. Hūgenbergers sākptnēji ir
izglītojies mājās, vēlāk studējis teoloģiju Jēnas, Vircburgas, pēc tam
Heidelbergas un Strasburgas universitātē. Viņš ir personīgi ticies ar J. V.
Gēti un F. Šilleru.

1804. gadā K. Hūgenbergersir atgriezies Kurzemē, kur strādājis par
mājskolotāju. Bijis luterāņu mācītājs Ārlavā un Rojā (1814 - 1851) un
Piltenes prāvests (1833 - 1835), kur arī sekmējis mājmācības attīstību.
No 1851. gada dzīvojis Jelgavā.

K. Hūgenbergers darbojies Latviešu literārajā biedrībā no 1824. gada un
bijis arī tās priekšsēdētājs (1851 - 1854). Biedrības rakstu krājumā viņš ir
publicējis rakstus par valodniecību un metriku. K. Hūgenbergers ir
tulkojis un lokalizējis J. V. Gētes dabas dzejoļus, F. Šillera balādes,
Ēzopa un Lafontēna fabulas, brāļu Grimmu pasakas. K. Hūgenbergera
dzejas tehnika ir izkopta, valoda laba, bagāta izteiksmes līdzekļiem.
Mūža nogalē viņš aktīvi iesaistījies latviešu literārās valodas izkopšanā,
labojis un recenzējis piesūtītos manuskriptus.