Georgs Mancelis (1593 - 1654) - vācu tautības latviešu literāts
un valodnieks

17. gadsimta latviešu valodas izpētē un rakstības pilnveidē ievērojama
loma ir vācu mācītāja G. Manceļa darbībai. G. Mancelis dzimis mācītāja
ģimenē. Mācījies Jelgavas latīņu skolā, vēlāk Domskolā Rīgā. No 1611.
līdz 1615. gadam viņš studējis teoloģiju Frankfurtē pie Oderas, Ščecinā
un Rostokā.

No 1616. gada G. Mancelis ir mācītājs Vallē latviešu draudzē, tad
Sēlpilī. No 1625. gada G. Mancelis ir Sv. Johana baznīcas vācu draudzes
virsmācītājs Tērbatā, prāvests, virskonsistorijas piesēdētājs un pilsētas
skolu uzraugs. Vēlāk G. Mancelis tika iecelts par profesoru Tērbatas
akadēmiskajā ģimnāzijā un 1632. gadā - jaundibinātajā Tērbatas
universitātē. Kurzemes hercoga aicināts, 1638. gadā G. Mancelis
atgriezies Jelgavā, kļūdams par Frīdriha (vēlāk Jēkaba) galma mācītāju.

Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, G.
Mancelis uzlabo latviešu rakstu valodu, liek pamatus gotiskajam
rakstam (vecajai ortogrāfijai).

Viņš ir arī pirmās zināmās iespiestās latviešu valodas vārdnīcas ,,Lettus’’
(,,Latvietis’’ 1638) autors. Tā ir vācu - latviešu vārdnīca , kuras pirmajā
daļā doti tulkojumi apmēram 6000 vārdiem, otrajā daļā sniegts vācu
valodas frāžu un teikumu tulkojums latviski. Teikumi aptver 51 tematu,
piemēram, par Dievu, cilvēku, zemnieka darbu, dažādiem amatiem.
Atsevišķā vārdnīcas daļā ievietota latviešu frazeoloģija un 10 sarunu
paraugi, kas palīdz cittautietim iejusties latviešu mentalitātē, jo ir bagāti
ar tautas parunām un savam laikam raksturīgu kultūrvēsturisku
materiālu. Šī vārdnīca ietekmē turpmāko leksikogrāfijas attīstību.

G. Mancelis ir reformējis rakstību, ieviesis t. s. ortogrāfijas
pamatprincipus.