Elfrīda Šmite (1909-1989) – valodniece, dialektu pētniece

E. Šmite dzimusi 1909. gada 24. septembrī Valmierasapriņķa Pāles
muižā. 1931. gadā E.Šmite iestājās Latvijas universitātes Filoloģijas un
filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā, bet pēc gada pārgāja uz Baltu
filoloģijas nodaļu, kur toreiz lasīja lekcijas vairāki mūsu ievērojamākie
valodnieki – Jānis Endzelīns, Ernests Blese, Juris Plāķis, Anna Ābele,
folklorists Ludis Bērziņš. Studiju laikā E.Šmite sāka interesēties par
latviešu valodas izloksnēm. Docentes A.Ābeles vadībā viņā izstrādāja
kursadarbu “Ķieģeļu un Kūduma izloksnes intonācijas”, ko pēc tam
publicēja Filologu biedrības rakstos.

1937. gadā E.Šmite sāka strādāt Izglītības ministrijas Latviešu valodas
krātuvē par vecākā arhivāra palīdzi. Kopš 1946. gada strādāja Latvijas
PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā. Tur E.Šmite
turpināja Latviešu valodas krātuvē aizsākto izlokšņu sistematizēšanas
darbu un izveidoja latviešu valodas dialektu atlanta teorētiskos pamatus.
Viņa sastādījusi izlokšņu vākšanas programmu, organizēja daudzas
materiālu vākšanas ekspedīcijas, izstrādāja gan karšu zīmēšanas, gan
attiecīgo komentāru rakstīšanas principus. 1955. gadā E.Šmite aizstāvēja
kandidāta disertāciju ”Vidus un lībisko izlokšņu saskare Dauguļos”.