Gothards Frīdrihs Stenders (1714 - 1796) - vācu tautības
latviešu rakstnieks un valodnieks

Dzimis Augškurzemē mācītāja ģimenē. Mācījies I. Bauera privātskolā
Subatē. No 1736. līdz 1739. gadam studējis filozofiju un teoloģiju Jēnas,
vēlāk Halles universitātē.

Atgriezies Kurzemē, J. G. Stenders strādā par mājskolotāju Lielbērstelē,
bet vēlāk par Jelgavas vācu pilsētas skolas pārziņa palīgu (1742 - 1744).
J. G. Stenders bijis arī luterāņu mācītājs Lindes - Birzgales un Žeimes
(Lietuvā) draudzē.

1759. gadā viņš devās un Braunšveigu, kur Helmštetē izgatavojis
hercogam globusu. 1765. gadā vēl divus globusus J. G. Stenders uztaisījis
Dānijas karaļa Frederika V galmam. 1765. gadā caur Pēterburgu J. G.
Stenders atgriezies Kurzemē un strādājis par palīgmācītāju (1766 -
1769), tad par mācītāju Sēlpils un Sunākstes draudzē (1769 - 1796). No
1782. gada līdz 1787. gadam J. G. Stenders ir Sēlpils iecirkņa prāvests un
konsistorijas piesēdētājs.

J. G. Stenders ir bijis Latvijas 18. gadsimta kultūras dzīves vērienīgākā
un autoritatīvākā personība.

Nozīmīga bija J. G. Stendera valodnieciskā darbība. Viņš sagatavo
gramatiku ,,Neue vollständigere lettische Grammatik’’ (,,Jauna pilnīgāka
latviešu gramatika’’ ), kas iznāk 1761. gadā. Autors ievadā raksta, ka
grāmata veltīta ,,tās tautas izglītībai un apgaismībai, uz kuras kultūras un
tikumiem balstās šejienes vispārīgā labklājība’’. Tās sastādīšanas pamats,
kā raksta pats J. G. Stenders, ir izruna. Par valodas paraugiem
gramatikā ir izmantoti latviešu sakāmvārdi un parunas. Gramatikas otro
daļu veido vārdnīca ,,Entwurf eines Lettischen Lexici’’ (,,Latviešu
leksikona uzmetums’’).

1789. gadā J. G. Stenders izdod paplašinātu vārdnīcu ,,Lettisches
Lexicon’’ (,,Latviešu leksikons’’). Tās pirmajā daļā ir latviešu - vācu,
otrajā vācu - latviešu vārdnīca. Plašo vārdnīcu (tajā ir ap 1200 lappusēm)
valodas studijām izmantojuši daudzi mūsu kultūras darbinieki, tajā ir
ievietoti arī seniski vārdi un apvidvārdi.

J. G. Stenders sekmējis arī tautas izglītošanu, veidojis progresīva tipa
latviešu ābeces: ,,Jauna ABC un lasīšanas mācība’’ (1782), pirmo
ilustrēto ābeci ,,Bildu ābice’’ (1787). Viņš sāka attīstīt latviešu zinātnisko
terminoloģiju, sarakstīja pirmo populārzinātnisko grāmatu latviešu
valodā ,,Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas’’ (1774). Grāmata
atspoguļoja sava laika zinātniskās attīstības līmeni.

1989. gadā bijušajā Lašu mācītājmuižā ierīkots J. G. Stendera muzejs un
uzstādīts tēlnieka I. Folkmaņa veidots piemiņas akmens.

19. gadsimta pirmajā ceturksnī nodibinās Latviešu literārā biedrība
(1824), kura par savas darbības galveno mērķi izvirza latviešu valodas
pētīšanu un kopšanu. Biedrība izdod rakstu krājumu ,,Magazin,
herausgegeben von der Lettisch - Literärischen Gesellschaft’’
(,,Magazīna, Latviešu literārās biedrības izdota’’). Nozīmīgs šajā laikā ir
K. Hūgenbergera, J. Bāra, K. K. Ulmaņa un it īpaši A. Bīlenšteina
devums.