Kārlis Kristiāns Ulmanis (1793 - 1871) - vācu tautības latviešu
literāts un valodnieks

Dzimis Valkā, tirgotāja ģimenē. Mācījies guberņas ģimnāzijā Rīgā (1809
- 1810). Tērbatas universitātē K. K. Ulmanis studējis teoloģiju, tad
papildinājies Jēnas un Getingenas universitātēs.

K. K. Ulmanis strādājis par luterāņu mācītāju Krimuldā un Pēterupē
(1817 - 1835). Viņš ir bijis viens no Latviešu literārās biedrības
dibinātājiem (1824). Ieguvis filozofijas doktora grādu Jēnas universitātē
(1835), K. K. Ulmanis bijis Tērbatas universitātes profesors (1835 -
1842), vēlāk dekāns, tad rektors (1839 - 1841). Pēc atstādināšanas no
amata 1842. gadā K. K. Ulmanis atgriezies Latvijā. Te viņš ir Vidzemes
skolu padomnieks (1844 - 1856) un cenšas sekmēt latviešu skolu
attīstību. Mūža pēdējos gadus K. K. Ulmanis pavadījis Valkā,
nododoties literārai un valodnieciskai darbībai.

K. K. Ulmanis sarakstījis vairākas grāmatas skolām, tulkojis un sacerējis
reliģisku literatūru, aktīvi iesaistījies latviešu tautasdziesmu vākšanā.

Izmantojot J. Neikena materiālus, K. K. Ulmanis sastādījis ,,Lettisches
Wörterbuch’’ (,,Latviešu vārdnīca’’, 1 - 2, 1872 - 1880) pirmo - latviešu -
vācu daļu (vācu - latviešu daļu papildinājis un publicēšanai sagatavojis
G. Braše).