Metodiskie norādījumi skolotājiem

Latviešu valodas interaktīvais kurss mazākumtautību skolām ietver 11 uzdevumu tēmas, kas visbiežāk sagādā grūtības cittautiešiem, apgūstot latviešu valodu:

Kursā iekļauts arī latviešu valodas gramatikas izklāsts par minētajām tēmām krievu valodā, vēl papildus 60 uzdevumi zināšanu nostiprināšanai un 3 testi par visām tēmām zināšanu pārbaudei.

Latviešu valodas interaktīvais kurss mazākumtautību skolām nav paredzēts iesācējiem, bet gan interesentiem ar latviešu valodas priekšzināšanām. Šis kurss palīdzēs nostiprināt jau esošās zināšanas, apgūt dažādas latviešu valodas nianses, izprast latviešu valodas struktūru, kā arī veicināt interesi par latviešu literatūru, jo uzdevumos par nomeniem iekļauti arī fragmenti no latviešu rakstnieku darbiem.

Latviešu valodas interaktīvais kurss ir paredzēts vispirms mazākumtautību skolām, bet to var izmantot arī visi, kam latviešu valoda nav dzimtā, lai pārbaudītu un uzlabotu savu valodas prasmi. Kurss sastāv no divām pamatdaļām: uzdevumu krājuma un gramatiskajiem paskaidrojumiem.

Rakstot gramatiskos paskaidrojumus mēģināts apvienot divas prasības. No vienas puses, tika izvirzīts mērķis izsmeļoši atspoguļot attiecīgo materiālu, neatstājot bez komentāriem arī perifēriskos jautājumus; savukārt vispārzināmas lietas netiek minētas (piem., lietvārdu locīšanas tabulas, kuras var apskatīties jebkurā rokasgrāmata), izņemot situāciju, kad tas ir nepieciešams loģiskam sarežģītāka materiāla izklāstam. No otrās puses, ņemot vērā to, ka apraksts ir orientēts uz cilvēkiem bez speciālās filoloģiskās izglītības, mēģināts pasniegt to iespējami saprotamāk, vienkāršā valodā, ar daudziem piemēriem, bieži vien nevis postulējot konkrētus risinājumus, bet skaidrojot, kā pie tiem ir tikts.

Īpaša uzmanība tika veltīta tiem jautājumiem, kuru atbildes nav viegli atrodamas plašāk pieejamajās rokasgrāmatās, bet kas ir aktuāli cilvēkam, kas studē latviešu valodu. Tātad uzdevumiem pievienots gramatiskais apraksts nav nekritisks kādas esošas gramatikas vielas pārcēlums internetā, bet gan patstāvīgs pētījums par latviešu valodu. Tā galvenie avoti ir:

  1. Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. Sēj. I–II. Rīga, 1959–61.
  2. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga, 1995.

Tika izmantotas arī citas latviešu valodas gramatikas un rokasgrāmatas, kā arī vārdnīcas.

  1. O.Pauliņš, J.Rozenbergsm O.Vilāns. Latviešu valodas mācības pamatkurss. Rīga, 1978.
  2. B.Ceplīte, L.Ceplītis. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga, 1991, 1997.
  3. A.Laua. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga, 1997.
  4. J.Endzelīns, K.Mīlenbahs. Latviešu gramatika. Rīga, 1928.
  5. V.Bērziņa-Baltiņa. Latviešu valodas gramatika. (7. izdevums) Rīga, bez gada norādījuma.
  6. J.Endzelīns. Latviešu valodas gramatika. Rīga, 1951.
  7. Laviešu-krievu vārdnīca. Sēj. I–II. Rīga, 1979–81.
  8. Latviešu literārās valodas vārdnīca. Sēj. 1–8. Rīga, 1972–1996.
    9.
  9. T.Mathiassen. A Short grammar of latvian. Slavica Publishers, 1997.

Tie var noderēt ineresentiem, kas vēlas vairāk uzzināt par latviešu valodu un apgūt to dziļāk, bet varbūt arī pievērsties tās zinātniskai izpētei.

Bieži vien piedāvātais šeit apraksts atšķiras no tradicionālas latviešu skolas gramatikas pieejas. Domājams, ka skolas gramatika pēc iespējas jāsaskaņo ar jaunākiem sasniegumiem teorētiskajā gramatikā, tāpēc alternatīvie viedokļi nekaitēs cilvēkam, kas studē valodu. Turklāt, cerams, ka tas veicinās viņa kritisko pieeju studējamajam materiālam, tātad sekmēs interesi un dziļāku lietas izpratni.

Īsi pakomentēsim galvenās novirzēs no tradicionālās gramatikas.

Tiek piedāvāts jauns patskaņu /e/ /ē/ un /e,/, /ē,/ lietošanas apraksts. Vispirms tika novērots, ka pastāv principiālā atšķirība starp šo skaņu lietojumu vārda vidū un vārda beigās: vārdā vidū izrunu nosaka fonētiskā pozīcija, turpretī vārda beigās tā ir saistīta ar morfoloģiskajiem faktoriem. Paturot prātā šo atšķirību, apraksts, domājams, sanāk labāk organizēts un vieglāk apgūstams. Otrkārt, pietiek definēt tikai vai nu plato, vai nu šauro skaņu lietošanu — pārejos gadījumos tiks lietotas pretējas skaņas. Tā kā platās skaņas ir mazāk izplātītas, vieglāk ir izskaitīt to lietošanas gadījumus. Patskaņu /e/ /ē/ un /e,/, /ē,/ pareizajam lietojums tiek veltīta uzmanība visās gramatisko paskaidrojumu nodaļās.

Nomeniem netiek atzīts instrumentāļa locījums. Lai gan tas ir teorētiski sarežģīts jautājums, domājams, ka praktiskajā aprakstā var vienoties par pieciem (ieskaitot vokatīvu — sešiem) locījumiem latviešu valodā. Atšķirīgu pārvaldījumu tajos retajos gadījumos, kā iet lēnu gaitu (vs. ak.) : iet lēniem soļiem (ds. dat.), var pielīdzināt atšķirīgam prievārdu pārvaldījumam atkarībā no skaitļa: runāt par draugu : runāt par draugiem.

Skaitļa vārdu locīšana tiek skaidrota saistībā ar sintaktisko vārdu savienojumu, kuros tie tiek lietoti, struktūru — tas palīdz konsekventi aplūkot daudzus iespējamos variantus.

Ir apskatīta cita pieeja darbības vārdu konjugēšanas aprakstam. Te tiek šķirtas divas iespējas verbu iedalīšanai pēc formveidošanas īpatnībām. Termins “konjugācija” lietojams verbu personas formu grupām, kas izmanto vienādu galotņu paradigmu, bet termins “strukturālais tips” (jeb “formveidošanas klase”) nosaka attieksmi starp verba galvenajiem celmiem (trim pamatformām). Atkarībā no galotņu paradigmas tiek izdalītas divas konjugācijas, ko var viegli noteikt pēc 3. personas formas: īsā konjugācija (ar nulles galotni, vai galotni -a-s atgriezeniskajiem verbiem) un garā konjugācija (ar galotni -a, vai -ā-s). Tā kā parasti vārdnīcās dotās vienskaitļa 1. personas formas nerāda konjugāciju atšķirība, aprakstā par pamatformām tiek pieņemtas 3. personas formas. Atkarībā no galveno celmu savstarpējas attieksmes tiek izdalīti primārie, sekundārie un jauktie verbi (kas atbilst tradicionālajai 1., 2. un 3. konjugācijai). Lai pareizi locītu jebkuru verbu (izņemot divu nekārtno verbu būt un iet tagadnes formas), ir nepieciešams un pietiekams zināt trīs pamatformas un atcerēties īsās un garās konjugācijas galotņu paradigmas. Speciālie noteikumu apraksta vienskaitļa 2. personas formas veidošanu.

Tiek noraidīta aplama termina “vajadzības izteiksme” lietošanas tradīcija, — apzīmējot formas jālasa u.c. ar debitīva nosaukumu un parādot visu debitīva locīšanas sistēmu. Kā norādīja vēl pirmās latviešu valodas gramatikas latviešu valodā autors Stērstu Andrejs, “Debitīvs ir sevišķa, latviešu valodai īpaša forma, kura zeļ aprakstošā kārtā vajadzības konjugāciju, kas pretim stādama parastai konjugācijai, t. i., tai, kurai nav šīs vajadzības nozīmes. Debitīvu nevar pieskaitīt nedz pie izteikšanas kārtām jeb modiem (resp. izteiksmes kategorijai), nedz pie darīšanas kārtām (kārtas kategorijai) tāpēc, ka tam pašam ir visas izteikšanas un darīšanas kārtas”.

Divdabju aprakstā lielāka uzmanība pievērsta to puspredikatīvajam lietojumam (sekundāras darbības apzīmēšanai), kas ir īpatnēja latviešu valodas parādība. Atkarībā no lietošanas šajā funkcijā divdabji tiek dalīti divdabjos šaurajā nozīmē un “kvazidivdabjos”, kam piemīt tikai šī funkcija un kam nav locījumu formu (tie ir tradicionālie nelokāmie un daļēji lokāmie divdabji).

Katrā tēmā apkopoti uzdevumi, kuri palīdzēs apgūt galvenos tēmas problēmjautājumus. Piemēram, tēmā “Darbības vārdu personu formas” apkopoti uzdevumi, kuri palīdzēs iemācīties:

Vēlams, lai skolnieks izpildītu visus uzdevumus, un ieteicams tos pildīt pēc kārtas, jo par katru latviešu valodas apgūšanas problēmjautājumu uzdevumi apkopoti vienkopus. Pildot tos pēc kārtas, labāk tiek nostiprinātas zināšanas par konkrēto jautājumu.

Kad tēma un uzdevums ir izvēlēts, atveras logs, kurā uzdevumu var izpildīt un pārbaudīt atbildi.

Baltajos lodziņos jāieraksta pareizās atbildes, šajā uzdevumā – pareizās darbības vārdu personu formas tagadnē un pagātnē.

Kad uzdevums izpildīts, jānospiež poga “Pārbaude”.

Garajā baltajā lodziņā parādīsies uzraksts, kuro reizi uzdevums pārbaudīts un cik daudz atbilžu ir pareizas.

Pareizās atbildes iekrāsojas zaļā krāsā, bet nepareizās – sarkanā. Turklāt nepareizajām atbildēm blakus mazajā lodziņā tiek ievilkts kāsītis.

Ja uzdevums izpildīts kļūdaini, uz ekrāna parādās uzraksts, kurā norādīts nepareizo atbilžu skaits. Lai turpinātu pildīt uzdevumu, jānospiež OK poga. Tad var labot nepareizās atbildes.

Lai pārbaudītu uzdevumu, atkal jānospiež poga “Pārbaude”.

Ja vēlaties, lai tiktu parādītas pareizās atbildes, tad jāievelk kāsītis mazajā lodziņā pa kresi no zilā uzraksta. Pēc pārbaudes dators ne vien atķeksēs nepareizās atbildes, bet parādīs arī pareizās atbildes, salīdzinot tās ar uzdevuma pildītāja atbildēm.

Tagad varat apskatīt savas kļūdas. Kad kļūdas noskaidrotas, varat pabeigt uzdevumu vai arī, nospiežot pogu “Sākt visu no jauna”, mēģināt no jauna izpildīt uzdevumu bez kļūdām. Tas palīdzēs jums nostiprināt jauniegūtās zināšanas.

Atcerieties, ka par kļūdu tiks uzskatītas ne vien nepareizas galotnes vai garumzīmju trūkums, bet arī liekas atstarpes starp vārdiem vai tukšums aiz vārda.

Ja uzdevums izpildīts pareizi (vienalga ar pirmo, otro vai trešo reizi), parādās, uzraksts, ka viss ir izpildīts pareizi un var pāriet pie nākamā uzdevuma.

Šajā uzdevumu apkopojumā lielākajā daļā uzdevumu pareizajai atbildei dots lodziņš, kurā jāieraksta atbilde, līdzīgi kā analizētajā uzdevumā par darbības vārdu locīšanu.

Atbildē var būt: