Darbības vārds vajadzības izteiksmē izsaka vajadzību, nepieciešamību īstenot darbību.

Vajadzības izteiksmes rādītājs ir priedēklis jā-.

Vajadzības izteiksmei ir visi seši laiki, taču saliktos laikus lieto reti. Laiku formas veido

palīgdarbības vārda būt laiku formas saistījumā ar darbības vārda īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3.personas formu, kurai pievienots priedēklis jā-. Vajadzības izteiksmē darbības vārds ir saistīts ar darītāju datīvā.

• vienkāršā tagadne: man (ir) jāraksta

• vienkāršā pagātne: man bija jāraksta

• vienkāršā nākotne: man būs jāraksta

• saliktā tagadne: man ir bijis jāraksta

• saliktā pagātne: man bija bijis jāraksta

• saliktā nākotne: man būs bijis jāraksta

Vajadzības izteiksmei ir divi paveidi: atstāstījuma paveids un vēlējuma paveids.

Vajadzības izteiksmes atstāstījuma paveidu lieto, izsakot vajadzību, nepieciešamību atstāstījuma veidā.

Tam ir divi laiki: vienkāršā tagadne un vienkāršā nākotne.

vienkāršā tagadne: man esot jāraksta

vienkāršā nākotne: man būšot jāraksta

Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidu lieto, izsakot vēlēšanos, lai lai kas nepieciešams īstenotos.

Tam ir divi laiki: vienkāršā tagadne un saliktā tagadne.

vienkāršā tagadne: man būtu jāraksta

saliktā tagadne: man būtu bijis jāraksta

Vajadzības izteiksmē darbības darītājs tiek lietots datīvā, bet darbības uztvērējs jeb objekts – nominatīvā, nevis akuzatīvā.

Es rakstu vēstuli.

Man jāraksta vēstule.

Ja aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē seko darbības vārds nenoteiksmē, kas piesaista objektu, tad objekts tiek lietots akuzatīvā.

Man jāpabeidz rakstīt vēstuli.