Latviešu valodā ir divas kārtas: darāmā kārta un ciešamā kārta. Atkarībā no vārda leksiskās nozīmes vārdu var lietot vai nu abās kārtās, ja darbības vārds ir pārejošs, vai tikai darāmajā kārtā, ja darbības vārds nav pārejošs. Atsevišķos gadījumos ciešamās kārtas formas var veidot arī no dažiem nepārejošiem darbības vārdiem.

Darbības vārds darāmajā kārtā rāda attieksmes starp darbību un darbības darītāju. Darbības darītājs ir nominatīvā.

Bērns lasa grāmatu.

Darbības vārds ciešamajā kārtā rāda attieksmes starp darbību un darbības uztvērēju. darbības uztvērējs ir nominatīvā, darbības darītājs netiek minēts.

Grāmata tiek lasīta.

Ciešamo kārtu veido, savienojot palīgdarbības vārdu tikt (retāk – tapt) vienkāršajos laikos un būt saliktajos laikos ar darbības vārdu pagātnes ciešamās kārtas divdabja formā.

Tiek lemts, top celts;

Ir nolemts, ir uzcelts.