Darbības vārdu konjugācijas

Darbības vārdu maiņu laikos, personās un skaitļos sauc par konjugēšanu. Pēc konjugēšanas īpatnībām darbības vārdus iedala trīs konjugācijās.

Pie pirmās konjugācijas pieder pirmatnīgi vai tikai ar priedēkli atvasināti darbības vārdi.

augt, celt, glābties, salauzt, pārnest, apvelties

I konjugācijas darbības vārdus iedala piecās grupās:

1.grupa. Pie 1.grupas pieder darbības vārdi, kam:

• sakne visos trīs celmos neatšķiras

augt – augu – augu;

• nenoteiksmes un tagadnes celms sakrīt, bet pagātnes celmā k mijas ar c

nākt – nāku – nācu;

• celmu saknēs mijas šaurais un platais e (nenoteiksmē var būt t noteiktā mija)

nest – nesu – nesu,

vest – vedu – vedu;

• nenoteiksmē saknē ī, bet tagadnē un pagātnē in

mīt – minu – minu;

• nenoteiksmē saknē ī, bet tagadnē un pagātnē ij

vīt – viju – viju;

• nenoteiksmē saknē ie, tagadnē – ej, bet pagātnē – ēj

liet – leju – lēju.

2.grupa. Pie 2.grupas pieder darbības vārdi, kam:

• nenoteiksmē un pagātnē saknē i, bet tagadnē platais e

krimst – kremtu – krimtu;

• nenoteiksmē un pagātnē saknē i, bet tagadnē platais ē

cirpt – cērpu – cirpu;

• nenoteiksmē un pagātnē saknē i, bet tagadnē ie

likt – lieku – liku;

• darbības vārds dzīt

dzīt – dzenu – dzinu.

3.grupa. Pie 3.grupas pieder darbības vārdi, kam:

• nenoteiksmē un pagātnē saknē a, bet tagadnē o

rakt – roku – raku;

• nenoteiksmē un pagātnē saknē i, bet tagadnē ī

krist – krītu – kritu;

• nenoteiksmē un pagātnē saknē u, bet tagadnē ū

just – jūtu – jutu;

• tagadnē saknei pievienojas līdzskanis n

skriet – skrienu – skrēju,

aut – aunu – āvu;

• vārds tikt

tikt – tieku – tiku.

4.grupa. Pie 4.grupas pieder darbības vārdi, kam:

• tagadnē saknē j noteiktā mija

celt – ceļu – cēlu,

pūst – pūšu – pūtu,

belzt – belžu – belzu,

kāpt – kāpju – kāpu,

glābt – glābju – glābu,

stumt – stumju – stūmu,

braukt – braucu – braucu,

lūgt – lūdzu – lūdzu;

• nenoteiksmē sakne beidzas ar s, tagadnē ar ž, bet pagātnē ar d

spiest – spiežu – spiedu;

• tagadnē saknei pievienojas līdzskanis j

pļaut – pļauju – pļāvu,

šūt – šuju – šuvu,

sēt – sēju – sēju;

• sakne beidzas ar r (art, bērt, dzert, kārt, kurt, pērt, svērt, tvert, vērt)

bērt – beru – bēru.

5.grupa. Pie 5.grupas pieder darbības vārdi, kam

• tagadnē celms beidzas ar līdzskaņu kopa st

silt – silstu – silu,

atbilst – atbilstu – atbildu.

 

Pie otrās konjugācijas pieder ar piedēkli atvasināti darbības vārdi, kam tagadnes un pagātnes celmā ir vienāds zilbju skaits (vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1.persona sakrīt ar vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1.personu).

Strādāt – strādāju – strādāju,

zīmēt – zīmēju – zīmēju,

medīt – medīju – medīju,

dejot – dejoju – dejoju.

Pie trešās konjugācijas pieder ar piedēkli atvasināti darbības vārdi, kam tagadnes celmā ir par vienu zilbi mazāk nekā pagātnes celmā (vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1.persona nesakrīt ar vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1.personu).

Lasīt – lasu – lasīju,

valdzināt – valdzinu – valdzināju,

gribēt – gribu – gribēju,

raudāt – raudu – raudāju.

III konjugācijas darbības vārdus iedala divās grupās:

1.grupa. Pie 1.grupas pieder darbības vārdi

• ar izskaņām -īt, -īties

lasīt, skaitīt, skatīties, gadīties

• ar izskaņām -ināt, -ināties

smīdināt, vicināt, sveicināties, grabināties

• darbības vārds zināt

2.grupa. Pie 2.grupas pieder pārējie III konjugācijas darbības vārdi.

dziedu, redzēt, kaunēties, turēties

Ne pie vienas konjugācijas nepieder nekārtnie darbības vārdi būt, dot, iet. Nekārtnie darbības vārdi no citiem darbības vārdiem atšķiras gan ar tagadnes, gan pagātnes celmu, gan personu formu veidojumu:

būt – esam – bijām,

iet – ejam – gājām,

dot – dodam – devām.