Noteiktās un nenoteiktās galotnes lietošana

Īpašības vārdu ar nenoteikto galotni lieto: Īpašības vārdu ar noteikto galotni lieto:
Ja apzīmētais priekšmets minēts pirmo reizi vai tekstā nav zināms.

Ceļmalā gulēja pelēks akmens.

 Ja priekšmets minēts atkārtoti.

Pelēkais akmens šeit bija pieredzējis daudzas ziemas un daudzas vasaras.
Vispārīgos izteicienos.

Mazs cinītis gāž lielu vezumu.

 Vispārzināmu lietu apzīmēšanai, tradicionālos apzīmētājos.

Vasaru pavadīju skaistajā Siguldā.
Ja pirms īpašības vārda atrodas vietniekvārdi kāds, kaut kāds, nekāds, tāds, šāds, visāds, dažs, dažāds, it, itin, jo, kas, kaut kas, nekas, šis tas.

Kāds vecs vīrs gāja tādu mazu gabaliņu mums līdzās.

 Ja pirms īpašības vārda atrodas vietniekvārds šis, tas, pats, tas pats, viss, mans, tavs, savs, mūsu, jūsu, viņu, nekāds.

Savā garajā mūžā šo veco vīru šeit vēl ne reizi nebiju saticis.
Parasti, ja īpašības vārds ir pārākajā pakāpē.

Jānis ir vecāks par Pēteri.

 Ja īpašības vārds ir vispārākajā pakāpē.

Mana mamma ir vislabākā mamma pasaulē.
Ja īpašības vārds teikumā ir izteicēja daļa.

Mežs ir skaists. Pasaule ir brīnumaina.

Uzrunas konstrukcijās.

Labais cilvēk! Mīļo brāli!
Salīdzinājuma konstrukcijās.

Melns kā velns.

Ātrāks par vēju.

 Konstrukcijās ar no.

Dažus no sārtajiem ziediem viņa aiznesa vecmāmiņai.
  Parasti terminos.

Magnētiskais lauks.
  Ja īpašības vārds ietilpst vietvārdā.

Melnā jūra.
  Ja īpašības vārds lietots lietvārda vietā.

Jaunais ne vienmēr tiek labi uzņemts.