Dzimte

Latviešu valodā ir vīriešu un sieviešu dzimtes lietvārdi, kā arī kopdzimtes lietvārdi.

Vīriešu dzimtes lietvārdiem vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s, -š, -is vai -us.

Koks, ābols, ceļš, vējš, skapis, gulbis, ledus, tirgus.

Dažiem vīriešu dzimtas lietvārdiem vienskaitļa nominatīvā ir galotne -a.

Puika, Janka, Ješka.

Pie vīriešu dzimtes lietvārdiem pieder arī daļa no citām valodām aizgūto nelokāmo lietvārdu.

Radio, kino, metro, depo, foto, ragū, ateljē, tabu, ampluā;

Ivo, Bruno, Raivo, Verdi; Ontario, Ēri (ezeri).

Sieviešu dzimtes lietvārdiem vienskaitļa nominatīvā ir galotne -a, -e vai -s.

Meita, roka, krūze, saule, acs, pils.

Pie sieviešu dzimtes lietvārdiem pieder arī daļa no citām valodām aizgūto nelokāmo lietvārdu.

Kanoe, mis, misis;

Kristi; Haiti, Kapri, Baku, Kalē, Tartu.

Kopdzimtes lietvārdiem vienskaitļa nominatīvā parasti ir galotne -a vai -e. Tie attiecas gan uz vīriešu, gan sieviešu dzimtes personām.

Auša, badmira, bezkauņa, bende, muldoņa, nejēga, nelga, nepraša, paziņa, plikadīda, pļāpa, plukata, slepkava, tiepša, varmāka.

Pie kopdzimtes lietvārdiem pieder arī sieviešu un vīriešu uzvārdi ar galotni -a vai -e.

Kļava, Liepa, Lauva, Roze, Plūme, Siļķe.