Saikļi ir palīgvārdi, kas norāda jēdzieniskās un gramatiskās attieksmes starp atsevišķiem vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām vai starp atsevišķiem teikumiem.

Ieva un Ilze raksta.

Ieva raksta, bet Ilze lasa.

Ieva redz, ka Ilze raksta.

Ieva raksta. Un Ilze lasa.

Saikļi ir nelokāmi vārdi, un tiem nav teikumu locekļu funkciju.

Pēc uzbūves saikļi var būt vienkārši vai salikti.

• Vienkārši saikļi ir tādi saikļi, kas sastāv no viena vārda, piem., un, bet, ka, lai u.c.

• Salikti saikļi ir tādi saikļi, kas sastāv no vairākiem vārdiem, piem., tāpēc ka, lai gan, kaut arī u.c. Pie saliktiem saikļiem pieder arī divkāršie saikļi, piem., ne vien – bet arī, tiklab – kā arī, nevis – bet u.c.

Teikumā var tikt lietoti arī atkārtotie saikļi, piem., gan – gan, ne – ne, ir – ir u.c.

Pēc funkcijas teikumā saikļi iedalās sakārtojuma un pakārtojuma saikļos.

Sakārtojuma saikļi saista:

• vienlīdzīgus teikuma locekļus, piem.,

Bērns priecīgi skatās un smejas;

• salikta sakārtota teikuma daļas, piem.,

Gaisma aust lēnām, un pelēkā krēsla grimst aiz parka kokiem;

• vienlīdzīgus palīgteikumus, piem.,

Māsa redz, ka Ieva raksta un Ilze lasa;

• teikumu ar tā iepriekšējo kontekstu, piem.,

Svētdien mēs strādāsim dārzā. Un jums abiem būs jānāk palīgā.

Sakārtojuma saikļi izsaka ne tikai sakārtojuma sakaru, bet arī sintaktiskās attieksmes: vienojumu, pretstatījumu, šķīrumu vai paskaidrojumu.

• Vienojuma saikļi norāda uz vienojuma attieksmēm. Tie ir: un, arī , kā arī, ne vien – bet arī, tiklab – kā arī, ne tikai – bet arī, ne tikvien – bet arī, drīz – drīz, gan – gan, ir – ir, kā – tā, ne – ne, nedz – nedz, te – te, tik – tik.

Pļava kā nosēta lielākiem un mazākiem ciņiem.

Tiklab istabas, kā arī veranda bija uzposta svētkiem.

Gan zēni priecājās, gan meitenēm priekšlikums patika.

• Pretstatījuma saikļi norāda uz pretstatījuma attieksmēm. Tie ir: bet, tomēr, taču, turpretī, turpretim, bet tomēr, ne – bet, nevis – bet.

Sniegs nokusis, bet laiks joprojām auksts.

Par tādiem sīkumiem nevis jāuztraucas, bet jāpasmaida.

No notikuma pagājuši vairāki gadi. Taču to neviens nav aizmirsis.

• Šķīruma saikļi norāda uz šķīruma attieksmēm. Tie ir: vai, vai – vai, vai nu – vai (arī), jeb vai.

Jānis mani vai nu neredzēja, vai arī negribēja redzēt.

Vai viņš jokojas (jeb) vai runā nopietni?

• Paskaidrojuma saiklis jeb saista sinonīmus, piem., telefons jeb tālrunis, lietvārds jeb substantīvs.

Pakārtojuma saikļi saista salikta pakārtota teikuma daļas (palīgteikumu un virsteikumu).

Es ticu, ka rīts pienāks vienmēr.

Jau pagājuši četri gadi, kopš viņu pēdējoreiz satiku.

Viņš apklusa, jo vairāk jau arī nebija ko teikt.

Arī pakārtojuma saikļi izsaka ne tikai pakārtojuma sakaru, bet sintaktiskās attieksmes. Pakārtojuma saikļiem ir līdzīga nozīme kā daļai palīgteikumu: laika, pieļāvuma, nosacījuma, nolūka, cēloņa, seku, salīdzinājuma vai pamatojuma.

Biežāk lietotie pakārtojuma saikļi ir: ka, lai, ja, jo, tāpēc ka, tādēļ ka, tā kā, tā ka, kaut gan, kaut arī, lai gan, lai arī, kamēr, līdz, līdzko, tiklīdz, tiklīdz kā, kolīdz, kopš, iekams, pirms.