Vārdus grupē vārdšķirās pēc vairākām pazīmēm:

• vārdu vispārīgās nozīmes, t.i., nozīmes, kas piemīt vārdiem līdzās to konkrētajām nozīmēm,

• vārdu morfoloģisko formu īpatnībām,

• vārdu sintaktiskā lietojuma.

Pēc šīm pazīmēm latviešu valodā izdala 10 vārdšķiras:

• lietvārds jeb substantīvs,

• īpašības vārds jeb adjektīvs,

• skaitļa vārds jeb numerālis,

• vietniekvārds jeb pronomens,

• darbības vārds jeb verbs,

• apstākļa vārds jeb adverbs,

• prievārds jeb prepozīcija,

• saiklis jeb konjunkcija,

• partikula,

• izsauksmes vārds jeb interjekcija.

Pēc vārdu nozīmes īpatnībām un to izmantojuma teikumā izšķir divas vārdšķiru grupas: patstāvīgos vārdus un palīgvārdus.

Patstāvīgie vārdi ir lietvārdi, īpašības vārdi, skaitļa vārdi, vietniekvārdi, darbības vārdi un apstākļa vārdi. Tie apzīmē priekšmetus, parādības, darbības, procesus, pazīmes. Teikumā patstāvīgie vārdi var būt par teikuma locekļiem.

Palīgvārdi ir prievārdi, saikļi un partikulas. Tie norāda uz vispārinātām attieksmēm starp priekšmetiem, parādībām, darbībām, procesiem, pazīmēm. Palīgvārdi teikumā parasti nevar būt par teikuma locekļiem.

Ārpus šī iedalījuma paliek izsauksmes vārdi.

Pēc vārdu formu specifikas un arī pēc sintakstiskā lietojuma iespējām mēdz izdalīt vārdšķiru grupu – nomenus. Šajā grupā ietilpst lietvārdi, īpašības vārdi, skaitļa vārdi un vietniekvārdi.