Vietniekvārdi ir patstāvīgas vārdšķiras vārdi, kas norāda uz personām, dažādiem priekšmetiem vai to pazīmēm, pašas parādības nenosaucot. Tekstā tie aizstāj lietvārdus, īpašības vārdus vai skaitļa vārdus.

Vietniekvārdi aptver nelielu, nozīmes un formas ziņā neviendabīgu vārdu grupu. Vietniekvārdu konkrētā nozīme mainās atkarībā no konteksta un situācijas. Pēc atbilsmes ar nomeniem izšķir:

• lietvārdu ekvivalentus, piem., viņš, tas;

• īpašības vārdu ekvivalentus, piem., kāds, šāds, tāds;

• skaitļa vārdu ekvivalentus, piem., abi, viss, dazs labs.

Pa ceļu nāca zēns. Viņš izskatījās noguris.

Meitene apbrīnoja ziedus, kādus agrāk nebija redzējusi.

Ieva jau ir nokārtojusi četrus eksāmenus, visus ar labām sekmēm.

Pēc nozīmes un lietošanas vietniekvārdus iedala deviņās grupās:

• personu vietniekvārdi

es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi, viņas;

• atgriezeniskais vietniekvārds

sevis;

• piederības vietniekvārdi

mans, tavs, savs, manējs, tavējs, savējs, mūsējs, jūsējs, viņējs;

• norādāmie vietniekvārdi

• jautājamie vietniekvārdi

• attieksmes vietniekvārdi

• nenoteiktie vietniekvārdi

kas, kurš, kāds, dažs, cits, kaut kas, kaut kāds, kaut kurš, diez(in) kas, diez(in) kāds, diez(in) kurš, nez(in) kas, nez(in) kurš, nez(in) kāds, dažs labs, viens otrs, jebkas, jebkurš, jebkāds;

• noteiktie vietniekvārdi

viss, pats, katrs, ikkatrs, ikviens, abi, abas;

• noliegtie vietniekvārdi

nekas, nekāds, neviens.

Vietniekvārdu morfoloģiskā analīze