daudzkārt, tikko, pavisam.

Lai apstākļa vārdus pareizi uzrakstītu, tie jāpazīst un jāizprot šo vārdu nozīmes.

1. Apstākļa vārdu pareizrakstībā jāievēro un pareizi jāapzīmē patskaņa garums vārda beigu daļā.

1.1. Ar -am beidzas apstākļa vārdi, kas radušies no vīriešu dzimtes lietvārdu, īpašības vārdu vai vietniekvārdu vienskaitļa datīva formām vai šo formu savienojumiem ar prievārdu (ap-, pa-), piemēram,

mūžam, apmēram, pagalam, paretam, papilnam, pavisam.

1.2. Ar -ām beidzas:

1) apstākļa vārdi, kas radušies no sieviešu dzimtes lietvārdu daudzskaitļa instrumentāļa formām, piemēram,

kājām, vietām, pārdienām;

2) apstākļa vārdi, kas radušies no īpašības vārdu sieviešu dzimtes formām, piemēram,

lēnām, gaužām, vieglītiņām, pilnām.

1.3. Īss patskanis rakstāms apstākļa vārdos

pretim, tūliņ, drusciņ, piepeši, citur, visur, kamēr, savrup.

1.4. Garš patskanis rakstāms apstākļa vārdos

pretī, turpretī, tūlīt, kāpēc, tāpēc.

2. Daudzos gadījumos var rasties šaubas, vai apstākļa nozīmē lietota vārdu grupa saaugusi vienā vārdā vai arī rakstāmi divi atsevišķi vārdi. Lai nekļūdītos pareizrakstībā, jāievēro daži nosacījumi.

2.1.1. Apstākļa vārdi saauguši vienā vārdā ar partikulām jeb, ne un pat, piemēram,

jebkad, jebkur, nekā (nekā to nespēju saprast), nekur, patlaban, turpat, tāpat, tepat, tikpat.

2.1.2. Apstākļa vārdi nav saauguši vienā vārdā ar partikulām kaut, diez(in), nez(in), piemēram,

kaut cik, kaut kā, diez kas, diezin kad, nez kad, nezin kur.

2.2. Ar patstāvīgiem vārdiem vai partikulu ik saaugdami vienā vārdā, apstākļa nozīmē lietoti lietvārdi parasti zaudē galotni. Tāpēc šķirami koprakstījumi:

citudien, pirmoreiz, vienreiz, ikreiz, ikbrīd, ikdien

no šķirtiem rakstījumiem

citu dienu, pirmo reizi, vienu reizi, ik reizes, ik brīdi, ik dienas u.tml.

2.3. Ja apstākļa nozīmē lietoti deklinējamie vārdi saauguši ar prievārdu pa vienā vārdā, tie parasti zaudējuši uzsvaru - tas pārcelts uz pirmo zilbi, bet, ja uzsvars saglabāts, tas liecina, ka abi vārdi rakstāmi šķirti. Tāpēc, piemēram, jāraksta:

‘pareizi, ‘patiesi, ‘palabi (atbildēt), ‘paklusi, ‘parīt,

pa ‘reizei, pa ‘vecam, pa ’labi (nogriezties), pa ‘jaunam, pa ‘labam.

Izņēmumi šai ziņā ir salikteņi

pagalam, palaikam, papilnam, paretam, patiešām, pavisam,

kuros vārda uzsvars ir otrajā zilbē. Vienā vārdā rakstāmi arī apstākļa vārdi:

apmēram, arvien, aizvien.

2.4. Dažu apstākļu vārdu pareizrakstību nosaka to nozīme atšķirībā no citiem vārdu savienojumiem, kas nav apstākļa vārdi:  

• neparko - ne par ko

Apstākļa vārdam neparko ir nozīme 'nekādā ziņā', un tas rakstāms kopā:

Neparko negribēju palikt mājās.

Vārdu savienojums ne par ko izsaka vārdu savienojuma par ko noliegumu, piemēram,

ne par kādu naudu,

un šie vārdi rakstāmi atsevišķi:

Vakariņu laikā ne par ko nerunājām. 

 

• ne tik vien - ne tikvien

Apstākļa vārda tik savienojums ar partikulām ne un vien rakstāms atsevišķi, piemēram:

šodien padarīsim ne tikvien, cik vakar, bet vēl vairāk.

Saikļa daļa tikvien rakstāma kopā, piemēram:

Paveiksim netikvien šāsdienas, bet arī rītdienas uzdevumu.

 

• palaikam - laiku pa laikam

Apstākļa vārdam palaikam ir nozīme:

1) 'parasti, vienmēr', piemēram:

Jānis palaikam bijis ļoti centīgs;

2) 'dažreiz', piemēram:

Palaikam braucam makšķerēt.

Vārdu grupai laiku pa laikam ir nozīme 'dažreiz', piemēram:

Laiku pa laikam aizejam uz kino. 

 

• tā tad - tātad

Apstākļa vārds tā izsaka veidu, apstākļa vārds tad - laiku, un to savienojums rakstāms atsevišķi:

Ir pieņemts svētkos apsveikt draugus. Tā tad dara visi. ( = Tad tā dara visi.)

Partikula tātad, kas ievada secinājumu, rakstāma vienā vārdā, piemēram:

Visi ir atnākuši. Tātad varam sākt darbu.

Laika nozīmē lietojams apstākļa vārds, vietas nozīmē - deklinējamais vārds kopā ar prievārdu, piemēram:

Papriekš atskanēja komanda, tad karavīri sāka soļot. Visiem pa priekšu gāja bundzinieki un taurētāji.

Liec svītriņu vietā īsos vai garos patskaņa burtus!

Apmēr-m, augš-p, brīž-m, cit-di, cit-r, gauž-m, kam-r, krust-m, līdz-s, lēn-m, netīš-m, palēn-m, pagal-m, palaik-m, pamaz-m, pārpār-m, piep-ši, stāvgrūd-m, teciņ-s, turpret-m, tūl-t, tūdal-ņ, vis-r, vism-z.

Ievēro pareizu savruprakstījumu vai koprakstījumu!

Dabā ir pavasaris, un visiem prieku (pa pilnam, papilnam). (Pa laikam, palaikam) atskan dzeguzes balss, (ne reti, nereti) nokliedzas vālodze, kuru (pa laikam, palaikam) dēvē par lietus putnu. Pa reizei iedūdojas balodis, kurš (ne par ko, neparko) nevar iemācīties vīt ligzdu. Pirmo reizi ieejot pavasarīgajā mežā, gribas aizmirst ikdienas rūpes, nedomāt (ne par ko, neparko) un ļauties dabas burvībai.