Lietvārdu pareizrakstība
1. II deklinācijas lietvārdiem nominatīvā galotnē vienmēr jāraksta i burts, kaut arī šo skaņu dažkārt neizrunā (izņēmums: suns, mēness, akmens, asmens, rudens, ūdens, zibenss):
brālītis, liktenis, Pēteris, varonis.
2. V deklinācijas lietvārdu daudzskaitļa ģenitīvā nav skaņu mijas, ja vārds beidzas ar -ste, piemēram,
aste - astu,
liste - listu,
soliste - solistu,
žurnāliste - žurnālistu.
Daļai V deklinācijas lietvārdu, kas beidzas ar -se, -te, -ze, skaņu mijas nav, piemēram,
bise - bisu,
pase - pasu,
bāze - bāzu,
gāze - gāzu,
flote - flotu,
mute - mutu,
šprote - šprotu;
daļai - iespējamas paralēlformas, piemēram,
torte - tortu / toršu.
Skaņu mijas nav arī dažos VI deklinācijas lietvārdos, piemēram,
acs - acu,
kūts - kūtu,
pirts - pirtu,
versts - verstu.
Šaubīgos gadījumos šo lietvārdu pareizums jāpārbauda pēc pareizrakstības vārdnīcas.
3. I deklinācijas lietvārdiem (kā arī īpašības vārdiem un vietniekvārdiem), kuru galotnes -s priekšā vieglākas izrunas labad dažreiz iesprauž skaņu i, burts i nav rakstāms, piemēram,
kakls, posms, putns, meldrs, ministrs.
4. Vairākās lietvārdu beigu daļās rakstāms vai nu gara, vai īsa patskaņa burts atkarībā no vārdu cilmes un nozīmes. Ja rodas šaubas par vārda rakstījumu, jāizmanto pareizrakstības vārdnīca.
5. No II konjugācijas darbības vārdiem darināto lietvārdu izskaņās -ēklis, -ēknis rakstāms gara patskaņa burts, piemēram,
biedē - biedēklis,
kaitē - kaitēklis,
perē - perēklis,
tēmē - tēmēklis,
audzē - audzēknis.
Pārējos gadījumos lieto izskaņu -eklis, -eknis, piemēram,
grābeklis, māceklis, loceklis, zirneklis, piesūceknis, staipeknis.
6. Ar izskaņu -atne raksta no īpašības vārdiem un skaitļa vārdiem atvasinātus lietvārdus, piemēram,
sens - senatne, viens - vienatne.
Lietvārdi, kas ar izskaņām -ātne, -tne atvasināti no darbības vārdiem, jāraksta ar garu ā:
zinātne, atklātne, izkārtne, piestātne, pagātne.
7. Darbības vārdu saknes beigu līdzskanis s, z, t, d zūd lietvārdu izskaņas -šana priekšā:
plīs-a - plīšana (no plīs-šana)
lūz-a - lūšana (no lūz-šana)
met-a - mešana (no met-šana)
kalt-a - kalšana (no kalt-šana)
ved-a - vešana (no ved-šana)
plūd-a - plūšana (no plūd-šana)
Ieraksti svītriņas vietā atbilstošo burtu!
Skolā atzīmes vērtē pēc 10 ba--u sistēmas.
Kait-kļi dārzos nodara lielus postījumus.
Daudzi no audz-kņiem par notikušo neko nezināja.
Per-klī čiepstēja divi mazi putnēni.
Zirn-kļa pu-dienas bija trīs treknas mušas.
Putnu bied-klis stāvēja dārzā vientuļš un drūms.
Zaru lū-ana nu jau bija skaidri sadzirdama.
Mēs vienmēr atkārtojam pag-tnes kļūdas.
Stiklu plī-ana lika mums atskatīties.
Izveido lietvārdus ar izskaņu -šana!
auda, lūdza
bēga, meta
ēda, nesa
jutās, puva
kauca, rāva
krita, sākās
kusa, sitās
lauzās, urba
lēca, vīta
līda, zuda
3. uzdevums.
Ieraksti svītriņas vietā atbilstošos burtus!
A_surds, a_rost_ts, _toms, autom_ts, bas__ns, boks_ris, demokr_ts, dež_ra, fra__ču, gram_tika, ģēn_js, kin_als, kora__is, kurj_rs, lot_rija, mul_ts, nu_urs, tr__nieks, vas_lis, zvēr_sts, žir_fe.
Amo__aks, al__hols, apels_ns, a_ģēr_s, are_ls, as_alts, be_emots, biļet_ns, bied_klis, cetu__diena, ekr_ns, flom_sters, gal_rija, graf_ts, i_taba, īl_ns, met_ls, rekvi_ms, pīl_ns, sanskr_ts.
Ai_kari, alfab_ts, aptiek_rs, apv_r_nis, atvil__ne, autom_tika, cit_ts, freg_te, gal_ras, ģērbt_ve, integr_lis, kast_nis, mist_rija, r_dio, re_galis, se_ču, se__diena, vak__ms, zve_nieks.
Amp_rs, anan___, an__dote, art_rija, atl_ts, automob_lis, ba_mintons, citr_ss, di_ta, grāb_klis, i_kapts, kafe_nīca, kar_lis, pol_tiķis, rept_lis, str_lnieks, taga_ne, tre_diena, vīr_ks, zen_ts.