Vārdu dalīšana pārnešanai jaunā rindā
Pārnešanai jaunā rindā vārdus latviešu valodā galvenokārt dala pēc diviem principiem:
1) pēc zilbēm,
2) pēc vārda sastāvdaļām.
Vairumā gadījumu vārda dalīšana pārnešanai saistīta ar zilbes robežu (sk. fonētika).
1. Dažos gadījumos vārds vai burtu savienojums nav dalāms.
1.1. Nav dalāmi vienzilbes vārdi, piemēram,
gods, govs, āksts u.c.
Nav dalāmi arī tādi vārdi, kuros ir zilbiski skaneņi l, m, n, r, piemēram,
katls, posms, putns, katrs.
1.2. Dalot vārdus pārnešanai, nedrīkst iepriekšējā rindā atstāt vienu pašu burtu. Tāpēc nevar dalīt tādus vārdus kā
ābols, ecēt, īlens, ozols, ūdens.
Turpretim pareizi ir dalīti vārdi
Ai-vars, ie-la u.tml.
1.3. Nedrīkst dalīt burtu savienojumus dz un dž, ja tie apzīmē vienu skaņu, piemēram,
ru-dzi, kau-dze, izde-dži, vienau-dži, bet: trūd-zeme.
2. Dalot vārdu pārnešanai zilbēs, ievēro arī to, cik līdzskaņu burtu ir starp patskaņu burtiem vārda rakstījumā.
2.1. Ja starp patskaņu burtiem ir viens līdzskaņa burts, to pārnes nākamajā rindā, piemēram,
la-pa, ze-me-nes.
2.2. Ja starp patskaņu burtiem ir pārskaitlis līdzskaņu burtu (2 vai 4), tad iepriekšējā rindā atstāj tikpat no tiem, cik pārnes nākamajā rindā, piemēram,
vis-ta, kāp-nes, gruz-dēt, žvirk-stēt, džink-sti.
2.3. Ja starp patskaņu burtiem ir trīs līdzskaņu burti, tad nākamajā rindā no tiem parasti pārnes vienu vairāk nekā atstāj iepriekšējā rindā, piemēram,
vin-grot, rak-stīt.
Ja, dalot vārdu pārnešanai, rodas izrunā neērtas burtu kopas, otrā līdzskaņa burtu var atstāt iepriekšējā rindā, piemēram,
turp-māk, vilk-ties, spilg-ti.
3. Vārdus pārnešanai dala pēc sastāvdaļām.
3.1. Pēc vārda sastāvdaļu principa dala salikteņus, piemēram,
mēneš-alga, div-pa-dsmit, vēst-nesis, augš-gals, Vid-zeme.
3.2. No pārējā vārda atdala priedēkļus, piemēram,
aiz-iet, at-spraust, bez-atbildība, iz-urbt, ne-glīts, sa-strēgt.
3.3. No pārējā vārda atdala izskaņas -dams(-a), -damies(-ās), -gans, -gana, -nieks, -niece, -nīca, -šana(-ās), -tala un -tuve, piemēram,
berz-dams, gald-nieks, priekš-niece, burt-nīca, mērk-šana, ģērb-šanās, birz-tala, vērp-tuve.
4.1. No citām valodām aizgūtos vārdus parasti pārnešanai dala tāpat kā latviskas cilmes vārdus pa zilbēm, piemēram,
fi-lozofs, gam-ma, vo-lej-bols, lig-nīns, an-tre-sols, funkci-ja, sin-tak-tisks.
4.2. Ja no citām valodām aizgūtos vārdos ir blakus divi patskaņi, kas neveido divskani, tad, dalot vārdu pārnešanai, vienu no patskaņu burtiem atstāj iepriekšējā rindā, otru pārnes jaunā rindā, piemēram,
di-ēta, Ili-āda, astero-īdi, kulu-āri,
vai arī blakus esošos patskaņu burtus atstāj nedalītus, piemēram,
diē-ta, asteroī-di,
īpaši tad, ja šie patskaņi saistās ar noteiktām salikteņu daļām, piemēram,
dia-lekts, leo-pards, radio-fons.
4.3. Ja ir zināma no citām valodām aizgūto vārdu cilme, vārdus pārnešanai dala, ievērojot to sastāvdaļas, piemēram,
anti-frīzs, pro-gramma, trans-ports, metal-urgs, hekt-ārs, port-felis.
5. Garākiem vārdiem iespējami vairāki varianti, kā tos dalīt pārnešanai jaunā rindā, piemēram,
Vec-auce un Vecau-ce,
ga-dalaiks un gada-laiks,
pār-vērzdamies, pārvērz-damies un pārvērzda-mies,
ku-luāri, kulu-āri un kuluā-ri.
Sadali vārdus pārnešanai jaunā rindā!
Augšzeme, alksnājs, burtnīca, četrpadsmit, draudzība, dzelzsbetons, ērms, fizioterapija, graudzāles, hiēna, Kalnciems, līdzsvars, makšķerētājs, neitrāls, operācija, pusstunda, rakstvedis, sētsvidus, tvertne, tvīksme, ūbele, vingrot, Ventspils, Vidzeme, zeltnesis.