Pirmais sētsvidū ienāca Straumēnu tuvāk kaimiņ – Puravelnu saimnieks, liel, plecīg vīr ar garkātain pīp zobos. Bas kāj viņš bija uzvilcis kok tupel, bet svārki un krekls viņam bija vaļā, tā ka bija redzamas viņa izvelvēt, brūni nodeguš krūt, virs kurām muskuļi kustējās kā virves. Krūt viņam stāvēja kail pat tad, kad ziemā viņš uzģērba kažoku, jo drēbes viņš arvien uzskatīja par liel nast.

Otrs, Biļļu saimnieks, bija gar, melnīgsnēj vīr, kurš mīlēja stāstīt, ka viņš cēlies no turkiem. Viņš gan saimniecības ziņā stāvēja tālu no cit saimniek, jo prāts tam nesās uz pavisam cit liet. Viņš mīlēja klausīties un zināt. Vai nu pilsētā, vai citur viņš meklēja satikšanos ar dažād ļaud, par visu tos iztaujādams, un tāpēc viņ atmiņ, no kuras nekas neizzuda, bija sakrājuš nebeidzami nostāst par kar, ģenerāļ, valdniek un senajiem Kurzem lielkung.