 |
Kādu pēcpusdienu Rita atkal sev (ņemt) vaļu,
jo viņai (sāpēt) galva un labojamo burtnīcu kaudze nemaz (negribēt)
saplakt. Viņa (pamest) burtnīcas un (doties) laukā, lai brīdi pabūtu
krāču tuvumā un aizmirstu savu nogurumu. Ielas vēl (būt) paklusas, jo skolnieki
mājās (mācīties) . Tikai pašā vakarā viņi (nākt)
pastaigāties un (piepildīt) ielas ar nemierīgu čaloņu. Tirgotāji
veikalos (garlaikoties) un (gaidīt) retos pircējus, kam pēcpusdienā būtu
kaut kā ievajadzējies. Ritai pašai savi soļi (šķist) par skaļiem ielu
mierīgumā, un tādēļ viņa (censties) ātrāk izkļūt no pilsētas laukā. Pie
tirgus laukuma viņai (aizaulekšot) garām Kutuzova kariete, un zirgu pakavu
dipoņā un ratu rīboņā Ritas soļi pavisam (apklust) . Karietē (sēdēt)
Kutuzovs un Cirmuļgalva. Viņi (atgriezties) no vizināšanās, ko Kutuzovs (sarīkot)
Cirmuļgalvas izklaidēšanai. Savādi (būt) , ka Kutuzovs Ritu (nesveicināt), kaut
gan viņš tai (uzmest) asu skatienu. |
|