Un tā mēs (doties) ceļā. (Iet) ilgi.
Es pa ceļam daudz (sēdēt) , kurmim pa zemes apakšu jau tik ātri
(neiet) kā man pa virsu. Pa ceļam (gadīties) strautiņi un grāvji, es
(pārlēkt) pāri, bet viņš (līst) pa apakšu cauri.Tā kā man (būt) daudz
laika, es pa ceļam daudz (sēdēt) un (lasīt) . (Izlasīt) visu
par kurmjiem un par dzintariem, un arī par Engures ezeru.
Trešajā nedēļā (iet) pa laukiem netālu no Engures ezera. Kurmja
rakumā laiku pa laikam (paspīdēt) mazi dzintara gabaliņi ričuraču kauliņu
lielumā. Es (prasīt) kurmim: Tu tos man (dot) ?
Ko tad? Ak tos? Nē, viņš (smieties) , tie tāpat nejauši gadījušies. Tie
jau (nebūt) nekādi dzintari, tādi maziņi. Te vispār (būt) daudz tādu mazu
dzintariņu, (pastaigāt) pa kartupeļu vagām vai rudenī pa rudzu zelmeni.
Es (pastaigāt) pa kartupeļu vagām un tiešām (salasīt) pilnu
kabatu dzintaru. Es (redzēt) , kā puikas (staigāt) aiz
arkla, kad tēvs (art) . Viņi (lasīt) dzintariņus, kā strazdi aiz arkla
(lasīt) sliekas.