 |
Severīns (ievilkt pagātne) elpu un (mesties pagātne) skriet. Ledus (nebūt
pagātne)
slidens. Viņa ceļu (krustot pagātne) vairākas plaisas, gar kuru malām (spiesties
pagātne)
un (skaloties pagātne)
dzeltenīgs ūdens. Labāk uz to neskatīties. Severīnam (likties pagātne) , ka viņš (skriet tagadne) uz vietas, tomēr atskatīties un
nomērīt attālumu līdz krastam un tur stāvošajai Kisjai (trūkt pagātne) drosmes. (Pietikt pagātne) ar to, ka viņš (zināt
pagātne) ,
ka meitene tur (stāvēt tagadne) un (priecāties tagadne) , ka izdevies viņu piedabūt pārskriet pāri līcim.
Varbūt tagad jau viņa (sākt tagadne) nožēlot Severīns taču (varēt tagadne) ielūzt, pakļūt zem ledus,
noslīkt smirdīgajā ūdeni. Neviens viņu (neglāb nākotne) , tuvumā (nebūt tagadne) neviena, kas būtu spējīgs palīdzēt. Tā viņai būtu
laba mācība, Severīns (spriest pagātne) .
|
|