Atbilde

Es sāku mācīties ķīmiju. Tas ir gluži neparasts priekšmets. Neko tamlīdzīgu agrāk neesmu redzējusi. Studiju tēma ir molekulas un atomi, bet daudz konkrētāk par tie spēšu spriest pēc mēneša.

Mācos arī loģiku un līdz ar to argumentēšanu.

Vēl arī pasaules vēsturi.

Viljama Šekspīra dramatiskos darbus.

Franču valodu.

Ja tā turpināsies vēl daudzus gadus, es kļūšu īsti izglītota. Man gan franču valodas vietā labāk patiktu mācīties politekonomiju, bet nedrīkstēju to izvēlēties, jo baidījos, ja atsacīšos no franču valodas, profesors man neatļaus pāriet uz nākamo kursu – tik tikko izdevās izsprukt jūnija eksāmenos. Jāatzīstas, ka ar vidusskolā iegūtajām zināšanām neesmu diez cik labi sagatavota koledžai.

Mūsu kursā ir viena meitene, kas čivina franciski tikpat veikli kā angliski. Bērnībā viņa kopā ar vecākiem aizbraukusi uz ārzemēm un trīs gadus mācījusies klostera skolā. Varat iedomāties, cik spīdošas ir viņas zināšanas salīdzinājumā ar mums pārējām, – iregulārie verbi viņai ir vienkāršas spēļu lietiņas. Kaut vecāki mani mazotnē būtu ieslodzījuši kādā franču klosterī, nevis atradeņu patversmē! O nē! Tomēr es to nevēlos! Tad varbūt es nekad nebūtu iepazinusi Jūs. Un tas ir labāk nekā zināt franču valodu.

(Pēc Dž.Vebsteres)