Vēstules Nezināmai


PAR SĀNCENSI

Trešā vēstule

      Tātad Sāncense ieradās pie Jums pusdienās; Jūs viņu
laipni uzņēmāt, kārtīgi apskatījāt, uzmanīgi uzklausījāt
un darījāt to visu no vienaldzīgas vērotājas vai mīloša
vīrieša pozīcijām. Pārbaudījums bija smags, bet node-
rīgs. Jūs ievērojāt daudz ko tādu, kas viņreiz bija paslī-
dējis garām. Nakts klusumā, kad viesi bija aizgājuši, bet
vīrs gulēja ciešā miegā, Jūs analizējāt šī vakara rezul-
tātus.
      "Viņa nav glītāka par mani, bet prot visai smalki iz-
celt to, kas viņā skaists. Viņai ir laba gaume. Smilškrā-
sas vilnas kleita, sarkanā šaurā jostiņa, berete - viss
nevainojams, labi pārdomāts, lieliski saskaņots... Ne-
ierobežotas finansiālas iespējas? Nē. Ne tērps, ne berete
nebija izslavēto modes namu darinājumi. Taču katrs sī-
kums rūpīgi un ar mīlestību pārdomāts. Redzams, ka viņa
pūlas izveidot no sevis īstu mākslas darbu. Būsim pa-
tiesi: viņai tas patiešām izdodas.
      Bet, ja paraugāmies no cita viedokļa, es sāku aptvert,
kā viņai izdevies piesaistīt Žaku. Pati esmu klusa un kaut-
rīga. Ja neņem vērā spējus dusmu izvirdumus vai ne-
gaidīta prieka izpausmes, kas izrauj mani no ierastās
čaulas, es nemēdzu izpaust savas jūtas. Tā nav mana
vaina. Man bija stingri vecāki, un stingrībā es tiku audzi-
nāta. Es ne tikai izskatos stīva, es tāda arī esmu. Toties
Sāncense ir īsts dabiskuma iemiesojums. Mans vīrs, viņai
dzirdot, citēja Stendālu. (Žaks citē Stendālu! Tas ir šaus-
mīgi ... un arī komiski!) Tātad citāts bija šāds: "Es
tik augstu vērtēju dabiskumu, ka labprāt apstājos uz ielas,
lai pavērotu suni graužam kaulu." Viņa sacīja: "Cik tas
jauki pateikts!" Viņa pati arī ēd un dzer ar acīm redzamu
baudu. Viņa skaisti runā par ziediem un augļiem. Izrādās,
ka jutekliskums var izpausties ļoti pievilcīgā veidā. Es to
pēkšņi sapratu, uzlūkojot Sāncensi. Viņai allaž krājumā
kas interesants stāstāms, un viņa nekad neļauj valodām
apsīkt - pilnīgs pretstats man, kas parasti nezina, ko
teikt."
       Palikusi viena, Jūs apraudājāties. Ne jau aiz naida vai
greizsirdības. Aiz pazemojuma. Jums pēkšņi likās, ka esat
sava vīra necienīga. Jūs aizdomājāties pat tik tālu, ka no-
spriedāt: "Viņš pievērsies jaukākai, daudzkārt izcilākai
būtnei, vai tas būtu kāds noziegums?" Bet asaru plūdi
Jums parasti beidzas ar atveseļošanos. Jūs pēkšņi strauji
piecēlāties un izslaucījāt acis. Jūs nolēmāt sakaut Sān-
censi ar viņas pašas ieročiem. Viņa patīk Žakam tāpēc, ka
ir jautra? Jūs arī būsiet jautra. Viņa valdzina sarunā?
Jūs arī pamēģināsiet izkopt savu valodu, vairāk lasīsiet,
tiksieties ar interesantiem cilvēkiem. Viņa izklaidē Jūsu
vīru, vadājot viņu uz kino un izstāžu zālēm? Vai tad to
nevar darīt kura katra sieviete un it īpaši Jūs?
       Jūs ilgi nespēsiet aizmirst briesmīgās dienas, kas se-
koja šim lēmumam. Sāncense bija uzvarējusi, un Jūs no-
lēmāt kļūt par Viņu. Ak Dievs, cik smagi Jums klājās pir-
mos trīs mēnešus! Bet Jūs taču bijāt pelnījusi veiksmi!
Jūsu pūles bija tik patiesas un neviltotas. Vai vēl atcera-
ties savu nožēlojamo izgāšanos? Jūs drošsirdīgi spēlējāt
heroisko komēdiju. Jūs tēlojāt bezrūpību, bet Jūsu sirdi
plosīja izmisums. Jūs piedāvājāt vīram izpriecas, kas
Jums šķita ļoti piemērotas laulātā drauga sestdienas un
svētdienas atpūtai. Sākumā viņš uzlūkoja Jūs ar izbrīnu:
"Kas tev uznācis? Vai prātu esi izkūkojusi?" Viņš brīnī-
jās: "Svētdienā, kad nu es beidzot varētu baudīt pelnīto
atpūtu, tu gribi mani piespiest skraidīt pa muzejiem?...
Lielais paldies!" Un vēl citu reizi: "Kā tas nāk, ka tu esi
sākusi nepārtraukti tarkšķēt? Tu runā, runā, un tevi nav
iespējams apturēt. Tik tiešām esmu noguris no tevis."
      Un jauni asaru plūdi toreiz, kad Jūs tik rūpīgi izvēlē-
jāties kostīmu, kuru, kā Jums šķita, Sāncense būtu no-
vērtējusi atzinīgi. Jūs to uzvilkāt un drosmīgi stājāties
sava vīra priekšā, sākumā viņš nekā nemanīja. Beidzot
Jūs neizturējāt:
       - Žak, tu nekā nesaki... Kā tev patīk mans kostīms?
       - Nu, - viņš atbildēja, - tas vēl ir labs diezgan.
       Tad Jūs sapratāt, ka spēle zaudēta. Atlika nomest cimdu
un pasludināt Sāncensi par uzvarētāju. Jūs izglāba Trešā
sieviete, par kuras dzīvi domājot Jūs atklājāt pieļauto
kļūdu.
       Anabella bija Jūsu bērnības draudzene. Jau bērnudie-
nās viņa pārsteidza ar pilnīgu rakstura trūkumu. Jaukā,
labā meitene bija vienmēr gatava visiem vergot. Visiem,
bet Jums - it īpaši. Kādreiz Anabella vēlējās būt līdzīga
Jums, viņa atdarināja Jūsu matu sakārtojumu, norakstīja
no Jums mājas darbus. Arī vēlāk, jau pieaugusi, Jūs pār-
liecinājāties, ka viņa joprojām ir gatava - un pat vairāk
nekā agrāk - lēkt jebkurās ragavās. Anabella redz, ka
draugi apjūsmo glītu, gaišmatainu meiteni? Viņa ne-
kavējoties skrien pārkrāsot matus. Anabella pamana, ka
slavenai filmuzvaigznei ir strups deguns, ko Radītājs vei-
dojis brīnišķīgi smalku? Viņai noteikti vajag tādu pašu,
un viņa tūlīt drāž pie ķirurga kosmetologa. Nejaušs ga-
dījums saveda Jūs atkal kopā, kad pati bijāt tuvu izmisu-
mam. Jūs pēkšņi sapratāt, cik ļoti gaišās matu šķipsnas,
nevainojamais deguns un mākslotā jautrība izķēmo ne-
laimīgo sievieti. Tad pār Jums nāca apgaismība:
       "Man taču nav vajadzīgs dabiskums kā tāds, bet gan
tikai man pašai raksturīgais dabiskums."
       Kopš tā brīža Jūs atteicāties no domas kļūt par Viņu.
Jūs mēģinājāt sadraudzēties ar Sāncensi. Tas nenācās
grūti. Pati to neapjaušot, Jūs viņas acīs bijāt iemantojusi
lielu cieņu. Jūsu vīrs bija viņai daudz stāstījis par Jūsu 
tikumiem; viņš tos vērtēja augstāk, nekā Jūs spējāt iedo-
māties. Tiklīdz Jūs izrādījāt vēlēšanos tuvoties Sāncensei,
viņa bija klāt. Šī pārmaiņa savukārt izraisija citas - vēl
amizantākas.
      Atgriežoties mājās un neiztrūkstoši atrodot viņu jau
priekšā, Jūsu vīrs pierada pie viņas kā pie veca dīvāna
un vairs nesaskatīja vinā romāna varoni. Šī negaidītā
draudzība starp jums abām viņu sākumā krietni uzjautri-
nāja. Viņam jau šķita, ka var pūst uzvaras fanfaras un
valdīt pār divām sievietēm. Taču drīz Jūs ar Sāncensi
kļuvāt vēl tuvākas, jūsu attiecības bija daudz tuvākas par
attiecībām starp Sāncensi un Jūsu vīru. Sievietes savā
starpā vienmēr jūtas daudz brīvāk. Sāncense izrādījās
pārāk pļāpīgā un zaudēja modrību. Viņa pat aizrunājās
tiktāl, ka pastāstīja Jums, kas tieši viņai Jūsu vīrā ne-
patīk, un arī to, ka viņa piešķir daudz lielāku nozīmi jūsu
jaunajai draudzībai, nevis viņa īslaicīgajai kaprīzei. Jūs
bijāt tik prātīga, ka neatstāstījāt to Žakam, viņam tas
būtu pārāk sāpīgi, nemaz jau nerunājot par ievainoto
patmīlu. No Jūsu puses tā būtu bijusi ne tikai negodīga
rīcība, bet arī taktiska kļūda. Viņš Jums nebūtu noticējis,
prasītu paskaidrojumus Sāncensei, viņa savukārt būtu de-
dzīgi visu noliegusi.
     Jūs pacietīgi ļāvāt situācijai nobriest. Tikai vieņā ziņā
Jūs izmantojāt Sāncenses padomus un pieredzi. Viņa Jums
atklāja, kur var izdevīgi pašūt tērpus un ieveidot matus.
Jūs neizmantojāt šos padomus, lai atdarinātu viņas stilu,
bet gan lai izkoptu pati savu. Jūs, tāpat kā viņa, meklējāt
pilnību, lai atklātu savu pilnību. Kad Jūs pēc kāda laika
ievērojāt, ka vīra skatiens labpatikā kavējas pie Jums, Jūs
pārņēma neaprakstāma svētlaime; Jūs arī pamanījāt, ka
viņš tagad jūtas glaimots, ja abi kopā kaut kur dodaties.
Kas attiecas uz Sāncensi, Jūs ar patiesi heroisku iztu-
rību turpinājāt viņu aicināt pie sevis, saieties ar viņu. Bija
nepieciešams izdeldēt viņas valdzinājumu pašā saknē. Tas
nevilkās pārāk ilgi. Viņa jau bija sevi izsmēlusi. Viņa
sāka atkārtoties. Vai viņa joprojām satikās ar jūsu vīru
divatā? Maz ticams, jo vīrs vairs nemēģināja izlocīties,
aprakstot Jums, ko labu darījis dienā. Reiz, kad Jūs pie-
dāvājāt vīram uzaicināt Sāncensi kopējā izbraucienā ar
Jūsu mašīnu, viņš, nepatīkami pārsteigts, iesaucās:
      - Nu nē! Atkal šī sieviete!... Es patiesi nesaprotu,
kas tevi viņā tā aizrāvis!
      - Vai tad tu pats neteici, ka viņa ir ļoti patīkama?
      - Patīkama, - viņš norūca, - patīkama... Ja man
garšo labs vīns, vai tas nozīmētu, ka tas jābauda bez
sāta... Bez tam, atklāti sakot, man ir daudz patīkamāk
pabūt ar tevi divatā.
      Pēc šīs sarunas Sāncense pakāpeniski nozuda no Jūsu
dzīves. Jūsu tikšanās kļuva aizvien retākas. Starplaiki
starp tām aizvien garāki. Sāncense kļuva par ēnu. Tad
izgaisa pavisam.
       Jūsu laulība bija glābta. Ardievu!