DARĀMĀS KĀRTAS PAGĀTNES DIVDABIS

Lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi veido no darbības vārda pagātnes celma. Tiešajiem darbības vārdiem vīriešu dzimtē pievieno galotni -is, bet sieviešu dzimtē izskaņu -usi. Atgriezeniskajiem darbības vārdiem vīriešu dzimtē pievieno galotni -ies, bet sieviešu dzimtē izskaņu -usies.

Locīšanas paradigma divdabjiem, kas darināti no tiešajiem darbības vārdiem

  Vīriešu dzimte,
viensk. 
Vīriešu dzimte,
daudzsk. 
Svieviešu dzimte,
viensk.
Sieviešu dzimte,
daudzsk. 
Nom.  -is  -uš-i  -us-i  -uš-as 
Ģen.  -uš-a  -uš-u  -uš-as  -uš-u 
Dat.  -uš-am  -uš-iem  -uš-ai  -uš-ām 
Akuz.  -uš-u  -uš-us  -uš-u  -uš-as 
Lok.  -uš-ā  -uš-os  -uš-ā  -uš-ās 

Locīšanas paradigma divdabjiem, kas darināti no atgriezeniskajiem darbības vārdiem

  Vīriešu dzimte,
viensk. 
Vīriešu dzimte,
daudzsk. 
Sieviešu dzimte,
viensk. 
Sieviešu dzimte,
daudzsk. 
Nom.  -ies  -uš-ies  -us-ies  -uš-ās 
Ģen.  -uš-ās  -uš-os  -uš-ās  -uš-os 
Dat. 
Akuz.  -uš-os  -uš-os  -uš-os  -uš-ās 
Lok. 

Darbības vārdos, kuru pagātnes celms beidzas ar c vai k, vai g vai dz, pagātnes divdabī ir k vai g visos locījumos, izņemot vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvu.

Piemēri

Divdabji, kas darināti no tiešā darbības vārda

  Vīr. dz. viensk.  Vīr. dz. daudzsk.  Siev. dz. viensk.  Siev. dz. daudzsk. 
Nom.  cēl-is  cēl-uš-i  cēl-us-i  cēl-uš-as 
Ģen.  cēl-uš-a  cēl-uš-u  cēl-uš-as  cēl-uš-u 
Dat.  cēl-uš-am  cēl-uš-iem  cēl-uš-ai  cēl-uš-ām 
Akuz.  cēl-uš-u  cēl-uš-us  cēl-uš-u  cēl-uš-as 
Lok.  cēl-uš-ā  cēl-uš-os  cēl-uš-ā  cēl-uš-ās 

Divdabji, kas darināti no atgriezeniskā darbības vārda

  Vīr. dz. viensk.  Vīr. dz. daudzsk.  Siev. dz. viensk.  Siev. dz. daudzsk. 
Nom.  cēl-ies  cēl-uš-ies  cēl-us-ies  cēl-uš-ās 
Ģen.  cēl-uš-ās  cēl-uš-os  cēl-uš-ās  cēl-uš-os 
Dat. 
Akuz.  cēl-uš-os  cēl-uš-os  cēl-uš-os  cēl-uš-ās 
Lok. 

Atpakaļ uz divdabju lapu