Ābele



Skaisti, skaisti noziedēja
Vējā liekta ābelīte;
Tāļi, tāļi aizprecēja
Peļamo mātes meitu.

Es to tautu kumeliņu
Caur ābeļu birzi braucu;
Ābelēm sīki zari,
Plosa tautu kumeliņu.

leva zied ar ābeli
Vienā dārza stūrītī:
levai bija balti ziedi,
Ābelei sudrabiņa.

Kalnā zied ābelīte
Sidrabiņa ziediņiem;
Sidrabiņa ziedi birst
Uz sarkana āboliņa.

Kalnā zied ābelīte
Ar sudraba ziediņiem.
Sudrabiņa ziedi zied
Būs sarkani āboliņi.

Ai, zaļā bērzu birze,
Tavu skaistu vainadziņu!
Ak tu, meža ābelīte,
Tavu skaistu āboliņu!

Bitīt' skrēja vakarā
Caur ābēļu līdumiņ',
Zīda groži, vaska loki,
Ābolaini kumeliņi.

Bitīt' spārnus šķindināj'
Garam manu augumuņ';
Dies dos tev nošķindēt
Gar ābeļu ziediņiem.

Ziedi balta, ābelīte,
Es paklāšu villainītes,
Lai birst tavi balti ziedi
Uz manām villainēm.

Ziedi balti, ābelīte,
Novadiņa maliņā:
Vējiņš tavus baltus ziedus
Pār novadu putinās.

Kupli auga ābelīte
Novadiņa maliņā;
Pa novadu meitas nāca
Piektu rītu puškus lauzt.

Piln' āboļu ābelīte
Mana ceļa malināi;
Pa viename nalasīju,
Pie māminas aiziedama.

Ābelei zelta ziedi
Ziedēj' purva lejiņā;
Kad tev bija zelta ziedi,
Kam neziedi kalniņā?

Ar bititi arti gāju,
Smilgu šķēlu lemešam;
Dieva dēli spandas vija,
Ābelziedus lasidami.

Traki bija Leišu kungi,
Bitit' bāze ūdenī.
Nāc, bitite, kaltejies
Man' ābeļu dārziņā.

Ziedi, ziedi, ābelīte,
Kas kaiš tevim neziedēt?
Ne kait tevim rīta salnas,
Ne ziemeļa auksti vēji.

Balta zied ābelīte
Jūras kāpas maliņā.
Pūš vējiņš, birst ziediņi
Zēģelnieka laiviņā.

Balti zied ābelīte
Papuvītes maliņā.
Kā tā balti neziedēs
Aramā zemītē?

Ziedi balta, ābeļīte,
Papuvītes maliņā:
Jauni puiši, art iedam,
Appušķoja cepurīti.



Tautas dziesmu izlase