Teciņus tecēju Aitiņu stallī: Zināju, pādītei Zeķītes vajag.Steigusies tautu meita Pie tā mana bāleliņa: Pus aitiņas nocirpusi, Palaidusi tīrumā. Ai, vilciņ, garkājīti,
Palaid rikšus silmaliņu,
Tur aizdzina ciema gani
Div' pulciņi balt' aitiņu.
Aunies kājas, vilka bērns,
Lēksim sila gabaliņu,
Tur ganīja ciemu gani
Dūnezera maliņā.
Ķersim vienu aveniņu
Ar visiem radziņiem,
Ar visiem radziņiem,
Ar visiem nadziņiem.
No nagiem kungiem kurpes,
No ausīm naudas maki;
No avina radziņiem
Ģēģerim stabulītes.
Apsedz mani, tautu meita, Ar savām villainēm, Es tavām aitiņām Citu gadu sienu pļaušu.
Kur, vilciņ, tu tecēsi
Basajām kājiņām?
- Uz siliņu aiz mežiņa
Pie baltām aitiņām.
Aitiņ, mana bērbaliņa, Pušķo manu augumiņu: Es pušķoju tavu kūti Jāņu dienas vakarā. Kas grib baltas villainītes, Ganiet aitas Jāņu nakti: Jāņu nakti zelta rasa, Aitas baltas balināja. Liela migla, liela rasa Liela meža maliņā; Tur es dzīšu sav` aitiņu Pašā Jāņa vakarā. Jānīts mans, Jānīts mans, Es Jānīša līgaviņa: Jānīts manas aitas gana, Es Jānīšam cimdus adu. Kur mēs, divi nabadziņi,
Tabaciņu glabāsim?
Vilks apēda aveniņu
Ar visiem radziņiem.
Vilciņš kliedza, vilciņš brēca,
Vilkam bērni nosaluši;
Kur nu būs jēru zagļi,
Aitu bērnu rājējiņi?
|