Arāji

Stalti mūsu bāleliņi,
Melnas zemes arājiņi,
Baltas maizes pļāvējiņi,
Sūra darba darītāji.

Rudzīt`s meta zelta vilni
Lielajā tīrumā,
Arājs prieka nevarēja,
Maliņā stāvēdams.

Es redzēju Daugavā
Zelta arklu līgojam;
Sit, vilnīti, maliņā,
Te būs daiļis arājiņš!

Trīs gadi tētis
Līdumu līda,
Jauno dēliņu
Gaidīdams.

Dravenieka dēliņami
Vaska cimdi rociņā;
Lai tam būtu vaska cimdi,
Kad viņš būtu arājiņš.

Saule, saule, zeme, zeme
Ar arāju saderēja;
Nav saulīte uzlēkusi,
Jau arājs tīrumā.

Dodiet man četri zirgi,
Četras labas ecēšiņas,
Lai es braucu tīrumā
Velēniņu līdzināt.

Sieru, pienu ganiņam,
Arājam siera sulu:
Kam apara papuvīti
Melnajām velēnām.

Arājiņa līgavai
Sudrabiņa sakte mirdz;
Dravenieka meitiņai
Zelts spīdēja vaiņagā.

Neba maize pati nāca
Mana brāļa sētiņā;
Es aiznesu brokastiņu,
Jau sirmīši nosvīduši.

Lai bij slinki, kas bij slinki;
Mūsu puiši - tie bij slinki:
Papuvīte neecēta,
Visi darbi nedarīti.

Kauna lieta, smiekla lieta:
Smilgas auga tīrumā.
Tā, bāliņ, tava vaina,
Kam tu smalki neecēji!

To par bēdu neturēju,
Ka man nava arājiņa:
Sēju rudzus, sēju miežus,
Ecēj` pati dziedādama.

Aiz bitēm nevarēju
Artu iet tīrumā;
Mana paša vaina bija,
Zemu dēju ozoliņ'.

Aramāi zemītē
Šūpulīti nekarat:
Aramāi zemītē
Zelta nauda apakšā.

Ar bititi arti gāju
Zaļajā dzedziedā;
Astra stīgu spandu griezu,
Vasku lēju lemesnicu.

Ar bititi arti gāju,
No smildziņas arklu šķēlu,
No sarkana āboliņa
Iemauktiņus darinaju.

Arājs tika tev, māsiņ,
Ne īstais arājiņš:
Tika krogu dzērājiņš,
Ceļa malu gulētājs.

Manis mīļis arājiņis
Medutiņa saldumiņu;
Gan tu tapsi dzīvodams
Alutiņa rūgtumiņu.

Visi ļaudis tā sacīja,
Ka man mazs arājiņš;
Pate arklu ienesīšu
Lielajā tīrumā.

Ar bititi arti gāju,
Smilgu šķēļu lemesnicu,
No smalkā āboliņa
Dzeņaukstiņas darinaju.

Ar bititi es aparu
Visus tēva tīrumiņus,
Ar skudriņu mellaciti
Visus līdzi noeceju.

Dravinieka bāliņam
Vaska cimdi rociņā;
Arajiņa bāleliņš
Smilšojāmi kājiņām.