Bērzi

Aiz Daugavas balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Tur aizveda mūs` māsiņu
Sudrabiņa kalējam.

Bērziņš auga uz akmeņa
Sudrabiņa lapiņām.
Es gribēju vienu raut,
Visas bira skanēdamas.

Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām.
Es paklāju villainīti,
Man piebira sudrabiņš.

Audz, bērziņi, nelapo
Rīgas ceļa maliņā,
Lai nāk Rīgas zeltenītes
Šai zemē slotu griezt.

Bērziņš mani aicināja:
Nāc, meitiņa, slotu griezt!
Griez zariņus, pazarītes,
Negriez pašu galotnīti;
Lai palika galotnīte
Vējiņam vēdināt,
Vējiņam vēdināt,
Putniņam uzmesties,
Putniņam uzmesties,
Man pašam lepoties.

Bērziņš meitu aicināja -
Nāc, meitiņa, slotu griezt!
Ne zariņa nenogriezu,
Sāk bērziņis līgoties.

Bērziņš lapas darināja,
Lapu lapas galiņā;
Mīļā Māre ik rītiņus
Migliņā slacināja.

Pura bērza slotu griezu
Glumajām lapiņām,
Lai peras tie ļautiņi
Kas man laba nevēlēja.

Manis dēļ, pura bērzs,
Lapo zelta lapiņām,
Ne no tevis slotu griezu,
Nedz noviru dzīpariņu.

Es izdzirdu gana puisi
Ar bērziņu baramies:
Bērziņš saka - zarus griez!
Gans nogrieza galotnīti.

Lauz, meitiņa, ko lauzdama,
Nelauz bērza galotnīti:
Bērziņam daudz zariņu,
Visi raud galotnītes.

Sudrabiņa lietus lija
Zemes bērzu kalniņā,
Lai izauga lielas lapas
Lai varēja slotas griezt.

Kas, bērziņ, tev pakāra
Zaļa vara pakariņas;
Kas, māsiņa, tev aizveda
Tautu galda galiņā?

Kam vēl bija tāda vaļa
Kā mazam bērziņam:
Bērziņam div' vaļiņas -
Aug lapiņas, birst lapiņas.

Vai, dieviņi, purva bērzu,
Tavu grūtu dzīvošanu:
Vispēdīgi tu izplauki,
Vispirmais nodzeltēji.

Pura bērzs, pura bērzs,
Kāda tava tiesa bija:
Vispirmais tu nobiri,
Vispēdīgi nolapoji.

Es neņemtu oša malkas
Pretī bērza pagalītes:
Pate pūta, pate dega,
Pate gauši kurējās.

Priede, egle lielījās,
Zaļa ziemu un vasaru;
Bērziņš gauži noraudāja,
Lapiņām nobirstot.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kas spīdēja vidū gaisa?
- Zaļa bērza lapa spīd
Mazajā migliņā.

Bērziņš auga uz akmeņa,
Strazdiņš dzieda galiņā;
Bērziņam mīkstas lapas,
Strazdam skaista valodiņa.

Bērziņš auga ceļmalā
Trijādām lapiņām;
Virsū raibas, apakšā,
Vidū bija sudrabotas.

Bērziņš auga trim lapām
Liela ceļa maliņā:
Tai vienā saule lēca,
Tai otrā norietēja,
Tai trešā lapiņā
Laime lēja sudrabiņu.

Bērziņš auga uz akmiņa
Sidrabotām lapiņām,
Bērziņš lapas darināj`,
Es darinu vainadziņ`;
Bērziņam salna trauca,
Man noņēma sveši ļaudis.

Bērziņš auga purvmalā
Deviņām galotnēm,
Iesim abas mēs, māsiņa
Bērziņā šūpoties!

Kas, bērziņi, tev apsedza
Tādu zaļu villainīti?
- Man apsedza mīļa Māra,
Vasariņu gaidīdama.

Kas, bērziņi, tev' audzēja,
Kas tik kuplu darināja?
- Zeme resnu audzināja,
Dieviņš kuplu darināja.

Bērziņš auga uz akmeņa
Sudrabiņa lapiņām:
Tur saulīte miglu meta,
Vai bij ziema vai vasara.

Ik rītiņus celdamās,
Jauku dziesmu nodziedāju:
Par ošiem, par bērziem,
Par kupliem ozoliem.