Dievs

Gana agri es cēlos,
Mīļš Dieviņš vēl jo agri.
Ko, Dieviņ, tu cēlies?
Kā tev agri vajadzēja?

Ko, Saulīte, tu redzēji,
Gaisa vidu tecēdama?
Redzēj' Dievu spēlējam,
Enģelīšus dancojam.

Paēduši, padzēruši,
Pateicat Dieviņam!
Dieva galds, Māras maize,
Mūsu pašu sūra vara.

Klusat, jauni, klusat, veci,
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabā,
Vaicā nama saimenieku.

Dievs man deva, Dievs man deva,
Dievs rokā neiedeva,
Dievs rokā neiedeva,
Kamēr pate nepelnīju.

Kur, Dieviņ , tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Ne tev sievas, ne tev bērnu.
Kas tev, vecam, maizi dos?

Kad es gāju druviņā,
Dieviņš druvas maliņā;
Kad es dzenu pirmo birzi,
Dieviņš nāk nopakaļ.

Dieviņš gāja bišu sēt
Ar sidraba sētuvīti;
Es Dieviņu mīļi lūdzu:
Sēj man vienu birzumiņu.

Tici, Dieva līgaviņa,
Ej ozola baznī cāi;
Visi ļaudis tevi teica
Bez Dieviņa dzīvojot.

Dod, Dieviņ, dod, Dieviņ,
Tu negribi atdodam!
Lūdzu kungu, lūdzu ļaudis,
Tie prasija: kad atdosi?

Lēni, lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Lai vējiņš nenopūta
Zaļa zīda mētelīti.

Labs labam krēslu cēla,
Kas pacēla nabagam?
Dievs pacēla nabagam,
I nabaga bērniņam.

Ej, bitīt, tu pie Dieva,
Atdod savu saldumiņ';
Atdod tavu medutiņ',
Es kārītes tev atdošu.

Dievs aizliedza bitītei
Sarkano āboliņu,
Kam bitīte nesvinēja
Svētas dienas launadziņu.

Bitīt' Dieva kalponīte,
Dievam dara gaišumiņu:
Pati sēd ozolā,
Sveces deg baznīcā.

Ai bitīte, ai bitīte,
Tu nes lielu svētībiņu:
Saldu medu bērniņiem,
Vaska sveci Dieviņam.

Lieli vīri, stipri vīri,
Ko devāt Dieviņam?
Bitīt' maza darbiniece,
Dievam deva gaisumiņu.

Ai Dieviņ, laba dzīve,
Sila zemes arājam:
Auga rudzi, sīca bites,
Pats no laba priecājos.

Man bitīte uzmetās
Vainadziņa galiņā:
Paldies saku Dieviņam,
Dravinieka līgaviņa.

Kam kalniņi, ielejiņas,
Kam zaļie ozoliņi?
Dievam kalni, ielejiņas,
Bitei zaļi ozoliņi.

Dievis deva labu laimi,
Sasatiku celiņā:
Jaunu meitu ar vaiņagu,
Bit' ar vasku gabaliņu.

Skrej, bitite, loki spārnus,
Aiznes vasku Vāczemē:
Tur piedzima Dieva dēls,
Tam vajaga gaišumiņa.

Savārguse ceļu gāju,
Sēdos ceļa maliņā,
Ne redz mani mīļš Dieviņš,
Ne bagati bāleliņi.
Atskrej bite dziedadama,
Uznes mani ozolā.
Ozolā sēdedama
Ēdu medu, dzēru vīnu.
Nu redz mani mīļš Dieviņš,
Nu bagati bāleliņi.