Dravinieks mans brālīts
Aiz deviņi ezeriņi;
Ik rudeni medu dzina
Deviņām laiviņām.
Bišenieki, dravenieki
Mani balti bāleliņi:
Plašu stropu taisīji,
Ne maizītes pelnītāji.
Draviniekam diža laime,
Bites riju nokūlušas:
Bites dzied, trani velk,
Bišu māte gavilēja.
Kur, bitite, tu dzirdeji
Dravenieku gavļojam?
- Es dzirdeju vecainē
Smuidrajā ozolā,
Ozols gāja par Daugavu
Ar visāmi bitītēm;
Pakaļ gāja raudādami
Divi jaunu dravenieki.
Vai tādēļ projām bēgi,
Ka tie jauni draveniek'?
Dravenieka dēliņam
Vaska cimdi rociņā,
Ne tie kusa saulītē,
Ne siltajā istabā.
Šūn, bitīte, vasku krēslu
Zem resnā ozoliņa;
Tur tu pati pasēdēsi,
Draveniekus mielodama.
Bitīt, tavu darbu meitu
Rudajām actiņām;
Draveniek's kaitināja,
Ozolē sēdēdams.
Bites, maitas, norējušas
Manu vīru, bitenieku:
Bikses vien karājās
Ozolina zarinā.
Trakulitis dorit' dēja
Liela ceļa maliņā;
Gudra bitit' i ielīda
Trakuliša dējumā.
Saņemiet dzeinit' manu,
Nodējiet ozoliņu,
Man jaiet ar kundziņu
Tālajā zemitē.
Bites māte man jautaja,
Ko dar' veci dravenieki?
Kapli pina, tropu raksta,
Saulitē sēdedami.
Bitit, tavu lepnumiņu,
Spalvainām actiņām,
Dravenieku kaitinaji
Ozoliņa galiņā.
Venta nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm;
Div' brālīši dravenieki
Skrej gar upi raudādami:
Ziedu svārki mugurā,
Vaska cimdi rociņā.
Zinu āra ozoliņu,
Bet nesaku bāliņam:
Pūrā man smalki dzeiņi,
Tautās jaunu dējējiņ'.
Es nevaru miglāi iet,
Ne dižāi rasināi:
Bites spārnu man svārcini,
Dzelonites vainadzinis.
Es piekusu, nevareju
Ne rociņu pacilāt:
Es izdēju divi oši,
Trešo zaļu ozoliņu.
Aizko man līkas kājas,
Aizko kupris mugurā?
Līkas kājas, siekstas kāpot,
Kupris man, dzeini nesot.
Lācīts kāpa ozolā,
Bitīt' koda pakaļā;
Vai tu traka, nepazini
Sava veca dravenieka?
Neraugies, tautu meita,
Uz manām kājiņām;
Paskaties siliņā
Manis dētu ozoliņu.
Trīskārt bite riņķi grieza
Apkārt manu augumiņu:
Redzēj mani daiļu vīru,
Daiļu doru dējējiņu.
Ei, bitite vīveliņa,
Pušu vasku dalisim,
Tev pusite, man otara
Aiz ozola dējumiņa.
Bitīt, tavu dravenieku
Kungi lika cietumā;
Šuj, bitīte, lielu šūni,
Izlaid savu dravenieku.
Gauži bites noraudāja
Vecajā dravenieka:
Vecajam dravniekam
Izrakstīti dravējumi.
No tālienes jau pazinu
Dravenieka dēliņu:
Bišu spārnu cepurīt',
Vasku cimdi rociņā.
Ne es pati nezināju,
Tautiets doru dējējiņis:
Visas puru pamalītes
Droztajāmi skaidiņām.
Skrien, bitīte, sit spārniņus
Pie resnā ozoliņa:
Traucē doru dējējiņu,
Lai neguļ dienavidu.
Tautu meita skaidas lasa,
Man dējot ozoliņu;
Tad es būtu ne puisītis,
Kad es tev to piedotu.
Laiku, laiku ceļu griežu,
Dravinieka sieva brauc,
Vasku kurpes kājiņā,
Bites spārnu villainīte.
Kadēļ man līkas kājas,
Kadēļ kupris mugurā?
Līkas kājas, kokā kāpu,
Kupris, dzeini ritinaju.
Vai, manu nezinamu
Tautas burvu dējejiņu!
Visas tautu purmalites
Sīkajām skaidiņām.
Dravenieka es meitiņa,
Druvā gāju dziedādama;
Vaska kurpes kājiņā,
Dzelonīšu vainadziņš.
Bitīt' spārnus šķindināja
Apkārt manu vaiņadziņu:
Gribēj mani aizlīgot
Dravenieku sētiņā,
Dravenieku sētiņā
Dravenieku dēliņam.
Man māmiņa ielikusi
Vaska ripu pūriņā;
Dravinieka meita biju,
Bišu drēbes mugurā:
Šūnu zeķes, vaska kurpes,
Dzelonīšu villainīte.
Ne pie viena es neiešu
Kā pie bišu dravinieka:
Dravinieka līgaviņa
Siekiem krāja sudrabiņu.
Dravenieka dēliņami
Bite veda līgaviņ:
Vaska cimdi, vara groži,
Sudrabiņa pātadziņa.
Griežat ceļu, griežat ceļu,
Dravinieka meita brauc:
Zīda kleita, zelta sakta,
Vaska kurpes kājiņās.
Kalnā kāpu raudzīties,
Dravenieka meitu veda;
Kalnā kāpu raudzīties,
Ko tā sedza mugurā:
Vai tā vilka zīda svārkus,
Vai sudraba sagšu sedza,
Vai tai bija vasku kurpes,
Dzelonīšu vainadziņš?
Tādas pašas villainītes
Kā še man, nabagam.
Bites meita man vaicāja,
Ko dar' jauni dravenieki?
-Dzēni pina, valni raksta,
Saulītē sēdēdami.
Ceļaties kājiņās,
Veci bišu bitenieki:
Nu dziedāja jūras gaiļi,
Nu ezera gaigaliņas.
Dravenieka dēliņam
Bišu spārnu cepurite,
Bišu spārnu cepurite,
Vasku cimdi rociņā.
Dravenieka meita biju,
Vaska kurpes šūdinaju;
Kripu krapu man kājiņas
Ar tām vaska kurpitēm.
Šuj, bitite, smilgu krēslu,
Šuj raženu rakstidama,
Tur tu pate apsēdisies,
Dravenieku mielodama.
Palīdziet, jaunas meitas,
Lūku plēst, dzeiņu vīt,
Man bitites salīdušas
Greizajā ozolā.
| 
