Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie zaļie ozoliņi?
Priedēm kalni, eglēm lejas,
Bitēm zaļi ozoliņi.
Vai priedīte, vai eglīte,
Ko es tev ļauna riebu?
Vienu mizu vien norāvu,
Drava koku dāvādams.
Dēju priedi, dēju egli,
Vēl izdēju ozolīnu;
Skudrai priede, dzenim egle,
Bitei vēra ozolīnis.
Vai, Dieviņi, nevar vairi
Ni rociņu pacilāt:
Div' eglites nodzeniju,
Trešu āra ozoliņu.
Nevienam es neteikšu,
Ko atradu eglienā;
Brālītim, tam pateikšu
Bišu spietu eglienā.
Gara diena bāliņami,
Gar egliti dzenejot,
Tautu meita, ne māsiņa,
Vēli nesa launadziņu.
|
