Ganiņš



Lai bij grūti, kam bij grūti,
Ganiņam tam bij grūti:
Lietus lija, sniedziņš sniga,
Ganiņš lauka galiņā.

Ko tie mūsu gani gana
Liela lauka galiņā?-
Brūnas govis, baltas aitas,
Lepni paši ganītāji.

Ganiņam, ganiņam,
Visi darbi ganiņam:
Ganiņš - ūdens nesējiņš,
Ganiņš - malkas cirtējiņš,
Ganiņš - vagu ravētājs,
Cūkām zāļu kapātājs;
Ganiņš - nastu nesējiņš,
Ganiņš - govju slaucējiņš.

Nevienam es neteikšu,
Ko atrad' ganīdam':
Bites šuva vaska kreklu
Dravinieka dēliņam.

Cīrulis dziedāja,
Vasara nāca;
Cep, māmiņ, kukuli,
Es iešu ganos.
Ja cepsi lielu,
Tad dzīšu tālu;
Ja cepsi mazu,
Pie vārtiem ganīšu.

Kas kait meža meitiņām
Mežā govu neganīt:
Pa ogām, pa riekstiem,
Pa skābiem āboliem.

Gudra, gudra man galviņa,
Sadzen cūkas kūtiņā.
I tad būtu vēl gudrāka,
Ja durtiņas aiztaisītu.

Pērkons rūca, pērkons dūca,
Es par viņu nebēdāju,
Es ganīju savas govis
Baltā ziedu ābolā.

Citkārt bija labi laiki,
Kad es biju kazu gans:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.

Daru vīzes, aunu kājas,
Tautu govis ganīdama.
Mātes govis ganīdama,
Sedzenīti šūdināju.

Pasild` man, Jāņa māt,
Siltu pienu podiņā:
Es atnācu nosalusi,
Tavas govis ganīdama.

Sieru, sieru, māmulīte,
Es telīšu ganītāja;
Es telītes pieganīju
Pa zaļo dāboliņu.

Sieru, sieru, Jāņa māte,
Es gotiņu ganītāja;
Ja tu sieru man nedosi,
Lai stāv govis laidarā.

Sieru, pienu ganiņam,
Piena sulas arājam;
Kam apara papuvīti
Melnajām velēnām.

Gani kliedza, gani brēca:
Bite griķu druviņā!
Paši gani noganīja,
Bitītei vainu meta.

Pieci gadi ganos gāju,
Pelnīj' pieci kažociņ';
Kad es gāju čigānos,
Visi pieci mugurā.

Gani kliedza, gani brēca:
Bite druvu nosliedeja!
Gani paši nosliedeja,
Uz bitites kaunu lika.

Gani dzina sētiņā,
Kupla liepa vārtus vēra;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij Jāņu māmuliņa.

Gani dzina, govis māva,
Es tecēju vārtu celt;
Man iedeva ganu meitas
Zaļu ziedu vainadziņu.

Par gadiņu Jānīts nāca,
Visus ganus pušķodams:
Lieliem lika zāļu kroņus,
Mazajiem āboliņa.

Es atrada ganīdama
Bišu austu nezdodziņu:
Visapkārt izrakstīts,
Vidū vaska ritulīts.

No rītiņa ganīdama,
Aplīgoju ozolīnu;
Vakarā sadzenot,
Redzu bites ielienot.

Ogas, ogas, rieksti, rieksti
Mana brāļa birzītē.
Gan es pati nolasīšu,
Brāļa govis ganīdama.

Kuplis auga ozoliņš
Muižas rijas pakaļā;
Cūku gani rijinieki,
Nav ozola dējējiņi.



Tautas dziesmu izlase