Govis

Telīšu labadi
Šūpoties gāju,
Lai manas telītes
Pienīgas augtu.

Pušķoj`t, meitas, govju dārzu
Ar zaļām zālītēm,
Lai pušķoja Laimas māte
Ar govīm, ar vēršiem.

Plūcat, meitas, baltābolu,
Metat govu laidarā:
Cik ābolu saujiņā,
Tik gosniņu laidarā.

Jānīts gana raibas govis
Lielajā ābolā;
Jāņa govis piekusušas,
Pa ābolu staigājot.

Gosniņ, manu raibuliņ,
Kas tev` raibu darināja?
Jāņu māte, barodama
Ar baltaju āboliņu.

Jāņu rītu govis ganu
Zaļābula lauciņā;
Jāņa māte atnākusi,
Siera nuki kabatā.

Gotiņ, mana raibaliņa,
Tu man saldu pienu dod;
Tāpēc tevi apdziedāju,
Tāpēc tevim kroni viju.

Raibaliņa, dūdaliņa,
Dod man pilnu slaucenīti:
Es tev pinu ziedu kroni
No sarkana āboliņa.

Nes, Jānīti, zāļu nastu,
Dod manām gosniņām;
Tad būs piens, tad būs kreims,
Tad būs sviests skutulā.

Jānīts kāpa kalniņā,
Zāļu nasta mugurā;
Nāc, Jānīti, lejiņā,
Dod manām telītēm.

Aplīgoju sav` telītes
Pašā Jāņu vakarā,
Lai telītes lielas auga,
Lai tās deva pulka piena.

Visa laba Jāņa zāle,
Ko atnesa Jāņa bērni:
Jāņa māte, saņēmusi,
Izbaroja telītēm.

Rādi manim, Jāņu māte,
Kādas govis laidarā:
Tumši brūnas, gaiši brūnas
Zeltītiem radziņiem.

Jāņa mātei raibas govis,
Lai ved raibus telēniņus;
Jāņa tēvam sirmi zirgi,
Simtu sirmu kumeliņu.

Sieru, sieru, Jāņa māte,
Tev bij govis laidarā;
Ja tu sieru man nedosi,
Ņemšu vienu raibuļiņu.

Raibas vien man telītes,
Kas tās raibas izraiboja?
Jāņu nakti izraiboju,
Jāņu zāles lasīdama.

Gāju govju dārziņā,
Radu prieku Jāņu rītu:
Radu vērsīt` piedzimušu
Sudrabiņa radziņiem.

Jāņu rītu slaukti gāju
Ar sidraba slauktuvīti,
Ar sidraba slauktuvīti
Dimantiņa rasiņā.

Appušķoju brūnaliņu
Zaļu bērzu vainadziņu,
Lai pušķojas citu gadu
Ar brūnām telītēm.

Es savai gosniņai
Ozoliņa kroni pinu;
Vienu vedu rociņā,
Citas nāca nopakaļus.

Appušķoju to gotiņu,
Kas vairāk piena deva;
Kura piena man nedeva,
Lai pušķoja veļu māte.

Māte, māte, sieru, pienu,
Lai aug govis raibaļiņas;
Kad nedosi sieru, pienu,
Tad augs tādas dūmaļiņas.

Sieru, sieru, Jāņa māte,
Tev ir govis laidarā;
Ja nedosi sieru, pienu,
Dzīšu govis kāpostos.

Jāņa māte man iedeva
Raibu siera gabaliņu;
Lai viņai citu gadu
Raibi vien telēniņi.

Līgosim mēs bitīte,
Tev siliņi, man āriņi;
Tev siliņi ziedu ņemt,
Man āriņi gotiņām.

Neguli, māršiņa,
Līdz diena klētī,
Nāc jel laukā
Gosniņu raudzīt!!

Augsti cēlu Jāņa zāles,
Lai telītes lielas auga,
Lai tās labi lielas auga,
Lai tās daudzi piena deva.

Uzliksim saimniecei
Baltu ziedu vainadziņu,
Lai aug viņas raibaliņas
Baltajiem ziediņiem.

Rītā govis ganidama,
Aplīgoju ozoliņu:
Vakarā sadzīdama,
Redzu bites ielienot.