Jāņi,
līgošana

Meitas Jāni daudzināja
Jau vakar, aizvakar;
Puiši, šķelmi, nedaudzina
Ne Jānīša vakarā.

Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama;
Kad atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.

Klausies, Jānīti,
Kur tevi daudzina:
Pa ežu ežām,
Pa ceļu ceļiem.

Jāņa diena, Jāņa diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Ar dziesmām sagaidām,
Sējas darbus pabeiguši.

Jānītim vara taure,
Manim dziesmu vācelīte;
Jānīts pūta vara tauri,
Es dziesmiņu nodziedāju.

Celies, brālīti,
Aunies kājas,
Iesim Jānīti
Ielīgot!

Nāc, Jānīti, ja nākdams,
Gaida visa vasariņa:
Gaida dārzi, tīrumiņi,
Gaida gani, pieguļnieki.

Visiem zirgi viegli tek,
Jānīšam smagi tek:
Kā tie smagi netecēs,
Darvas mucas vezumā.

Viegli, viegli Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā,
Lai vējiņš nenopūta
Zaļa zīda mēteliņu.

Jānīts brauca par gadiņu,
Sav` bērniņu aplūkoti:
Vai ir lieli izauguši,
Vai ir labi pārtikuši.

Katru gadu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt:
Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Kā darbiņu pastrādāja.

Par gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt:
Meitām nesa zīļu rotu,
Puišiem caunu cepurītes.

Katru gadu Jānīts nāca,
Nu atnāca šo gadiņu;
Nu atnāca šo gadiņu,
Zāļu pušķi rociņās.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Ko tik ilgi kavējies?
Savīst mani puķu kroņi
I rozītes izravētas.

Visi gaida Jāņa dienu,
Puiši gaida, meitas gaida;
Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņus.

Atslēdziņa nolūzuse
Manam dziesmu pūriņam;
Lai dziesmiņas pataupās
Līdz Jānīša vakaram.

Visi putni priecājāsi,
Jāņu dienu gaidīdami;
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi spārnus plivināja.

Pošaties, Jāņa bērni,
Sagaidiet Jāņa dienu:
Jāņa diena spodra nāca,
Ugunīs mirdzēdama.

Auniet kājas, puiši, meitas,
Rītu būs Jāņu diena;
Tad iesim dziedādami,
Jāņu bērnus meklēdami.

Par gadiņu Jānīts nāca,
Ko mēs Jāni mielosim?
Sildam pienu, cepam raušus,
Pinam krāšņus vainadziņus.

Jānīts nāca, Jānīts nāca,
Ko mēs Jāni mielosim?
Nokausim purva dzērvi,
Upē zaļu līdaciņu.

Jāņa tēvs alu dara
Baltā bērza muciņā;
Jāņa māte sieru sēja
Baltā linu audeklā.

Jānīts jāja gadapkārtu,
Atjāj Jāņu vakarā,
Saimniecei sieru prasa,
Saimniekam miežu alu.

Jānīšam sieru sēju
Smalkā linu palagā:
Jānīts manas govis gana
Visu cauru vasariņu.

Kur, Jānīti, tu gulēji
Šo garo vasariņu?
- Rīgas vārtu maliņā,
Zem pelēka akmentiņa.

Pie avota līgot gāju
Pašā zāļu vakarā;
Izlīgoju zelta kroni
Ar visām lapiņām.

Brauc, Jānīti šai zemē
Ar to ziedu vezumiņu:
Meitām dodi sārtas rozes,
Puišiem zaļas skābenītes.

Kas mirdzēja, kas spīdēja
Augsta kalna galiņā?
Jānīts kala kumeliņu
Ar sidraba pakaviem.

Jānīts savu kumeliņu
Jūriņāi peldināja:
Pats sēdēja kalniņā,
Zelta groži rociņā.

Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā;
Saules meita vārtus vēra,
Zvaigžņu cimdi rociņā.

Sit, Jānīti, vara bungas
Sētas staba galiņā,
Lai trīc visa tautu zeme,
Lai dzird mani bāleliņi.