Jānīšam jostu aužu
Deviņiem dzīpariem:
Jānīts man palīdzēja
Raibas govis paganīt.Jānīts mans, Jānīts mans,
Es Jānīša līgaviņa:
Es viņam jostu pinu
Deviņiem dzīpariem.
Man nokrita raiba josta,
Sila malu staigājot;
Vai, bitīte, neredzēji,
Saldus ziedus meklēdama?
Ko Saulīte gauži raud,
Ik vakaru noiedama?
Zelta josta iekritusi
Dziļas jūras dibenā.
Ne kauns bija bāliņam
Zelta joztiņ' apjožot :
Trijas bites ozolā,
Seši vaska gabaliņi.
Trim kārtām zelta josta
Ap resno ozoliņu;
Tā pieder tam puišam,
Kas neguļ dienasvidu.
Silā eimu, silā teku,
Silā man lieli prieki:
Silā manim zelta josta,
Silā vasku ritenits.
Jānīšam zelta josta,
Sudrabiņa zobentiņš;
Mirdz jostiņa, spīd zobenis,
Pa vārtiem iejājot.
| 
