Jumis

Jumīts piešus kaldināja
Tīrumā uz akmeņa,
Ka varēja stalši braukt
No rijiņas klētiņā.

Rudzu Jumis nosakliedza
Rijas klona dibenā;
Miežu Jumis atsakliedza
Tīrumiņa galiņā.

Miežu Jumis nokliedzās,
Uz kalniņa stāvēdams:
Ieraudzīja auzu Jumi
Zem pajumta līgojot.

Jumīšam klēti taisu
Deviņiem apcirkņiem,
Ka varēja ielīgot
Deviņām galviņām.

Ne Jumīša rītā ņēmu,
Ne bez saules vakarā:
Pāšā dienas vidiņā,
Lai neraudu dzīvojot.

Lielu, platu baru dzina
Pār bāliņa tīrumiņu,
Gribēdami Jumi ņemt,
Lai projām neaizbēg.

Nāc, Jumīti, mūs' mājās,
Še būs laba dzīvošana:
Došu maizi, došu zirņus,
Saldu alu nodzerties.

Jumīts kūla Jumalīti,
Aiz matiem turēdams:
Kam necepa biezu klaipu,
Kam karašas plikšķināja.

Kur tu brauci, rudzu Jumi,
Seši bēri kumeliņi?
- Laukā braucu ziemu mist
Apakš zaļa velēniņa.

Kas piesēja Saules zirgu
Pie to manu rijas duru?
Dieva dēli piesējuši,
Jumi vest klētiņā.

Pusistabas vien dziedāja,
Vai idrai kāzas dzēra?
Dziedat, visa istabiņa,
Jumītei kāzas dzēra.

Paldies saku Jumītim
Par labo birumiņu:
Pilnas klētis rudzu, miežu,
Pilnas ķešas sudrabiņa.

Jumīts bēga runiņā,
No runiņas gubiņā,
No gubiņas klētiņā,
No klētiņas apcirknī.

Ņem, bāliņi, sirmu zirgu,
Apjāj savu tīrumiņu,
Lai Jumīti tu saņemtu
Tīrumiņa galiņā.

Jumis stāv druviņā,
Vārpu kušķis rociņā,
Vārpu kušķis rociņā,
Vainadziņš galviņā.

Kas tie tādi skūpstījās
Mūsu nama pakaļā?
Miežu Jumis skūpstījās
Ar apiņa cekuliņu.

Jumīts veda Jumaliņu
Rudzu ziedu vizināt;
No kalniņa lejiņā
Kūpēt kūp kumeliņi.

Ak tu, linu Jumiķīti,
Kam tu linu neaudzē;
Es tev šūšu slēžu kreklu,
Līdz zemei rakstīdama.

Jumīšam kreklu devu,
Juma mātei paladziņu,
Lai tas man šito gadu
Garus linus audzināja.

Es jūs lūdzu, jaunas meitas,
Tīru Jumi ravējiet;
Izravēj'šas tīru Jumi,
Nopiniet Jumu kroni.

Aizcel vārtus māmulīte,
Pašai bara vedējai:
Kam Jumīti pametusi
Pašā lauka galiņā.

Es redzēju vecu, vecu
Pa vecaini staigājam;
Vai tas bija miežu Jumis
Dzelteniem zābakiem?

Bēdz, Jumīti, bēdz, Jumīti,
Nu nāk tavi ķērājiņi:
Nu nāk pati saiminiece
Juma ņemti tīrumā.

Bēdz, Jumīti, bēdz, Jumīti,
Jaunas meitas tevi dzena;
Ja nevari citur bēgt,
Bēdz gubiņas galiņā.

Ai, Jumīti, akotīti,
Gan līgoji druviņā;
Līgo manā klētiņā
Līdz citai vasarai.

Jumīts kliedza, Jumīts brēca
Tīrumiņa galiņā;
Jumaliņa atsaucās
Apcirknīša dibenā.

Es atradu rudza Jumi
Deviņām vārpiņām;
Šogad būs tautu dēls
Deviņiem kumeļiem.

Eita visi nu uz lauka
Jumi ķert tīrumā:
Kas saķers rudzu Jumi,
Tam būs laime citu gadu.

Kur, Jumīti, glabājies
Šādu garu vasariņu?
- Klētiņā, aizdurvē,
Jaunu meitu pūriņā.