Jūra

Jūriņ, mana māmuliņa,
Daudz tu man labu dari:
Tu man maizes devējiņa,
Tu man' mīļi vizināji.

Es apgulu saldu miegu
Jūras kāpas maliņā
Dzied akmens, raud ūdens,
Vēja māte gavilē.

Skataties jūriņā,
Kādi balti audekliņi:
Niedru šķieti, putu audi,
Vēja māte audējiņa.

Pūti, pūti, Vāja māte,
Meti mieru vakarā:
Daža laba dvēselīte
Uz ūdeņa līgojās:

Ej gulēt, Vēja māte,
Sausas egles galiņā:
Jūrā mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņu.

Jūrā eimu, jūrā teku,
Jūrā manim daudz vajaga:
Jūrā rudzi, jūrā mieži,
Jūrā bēri kumeliņi.

Neviens mani nedzirdēja,
Kad jūrā gavilēju;
Jūras kāpas, tās dzirdēja,
Silā sīki priedulāji.

Skataties jūriņāi,
Kādi balti audekliņi:
Niedru šķietu, putu audi,
Vēja māte audējiņa.

Grūti pūta jūras vēji,
Žēli raud māmuliņa:
Dažs māmiņas lolojums
Uz ūdeņa līgojās.

Jūras māte, Jūras māte,
Valdi savas kalponītes:
Sasegušas baltas sagšas,
Nelaiž mani maliņā.

Jūriņā trīs bandziņas,
Es visām vārdu zinu:
Viena - Grieta, otra - Anna,
Trešā bija Mārģietiņa.
Lūdzu Grietu, lūdzu Annu,
Nelaiž mani malinā;
Mārģietiņu, to pielūdzu,
Tā izlaida malinā.

Zirņa zieda laiviņ' taisu,
Auzu skaru zēģelīti;
Tā bij viegla jūriņā
Pret vilnīti vizenāt.

Es redzēju Jūras māti
Siekiem naudas mērojam,
Siekiem naudas mērojam,
Pūriem vecu dālderīšu.
Es tev lūdzu, Jūras māte,
Dod man kādu riekužiņu!

Melns gailītis kuplu asti
Pār jūriņu diegu vilka.
Jūra šņāca dienu, nakti,
To diedziņu locīdama,

Jūra krāca, jūra brēca,
Ko tā bija ierijusi?
lerijusi zelta laivu,
Div' sudraba irējiņus.

Jūra, jūra, ko tu krāci,
Māte, māte, ko tu raudi?
Jūra krāca smalka tīkla,
Māte raud auklējuma.

Es redzēju jūriņā
Zelta grīsli grīļojam:
Ne tas slīka, ne tas grima,
Ne tas nāca maliņā.

Es redzēju jūriņā
Uz akmeņa uguntiņu:
Tur žāvēja jūras māte
Savu zeltu, sudrabiņu.

Jūras māte man vaicāja,
Ko zvejnieku meitas dara?
- Smalki vērpa baltus linus,
Siļķītēm valgus taisa.

Jūra kauca, jūra krāca,
Kādu velnu ierijusi?
Ierijusi zelta laivu,
Div, bāliņus irējiņus.
Rītā tek trīs māsiņas
Gar jūriņu raudādamas,
Gar jūriņu raudādamas,
Meklē savus bāleliņus.
Atrod laivu, atrod irkli,
Bāleliņus neatrod.

Jūra, jūra, Gauja, Gauja,
Tu ar mani ienaidā:
Jūrā slīka trīs bāliņi,
Gaujā miežu arājiņš.

Par ko saule bāli lēca,
Par ko bāli norietēja?
Vakar slīka ošu laiva,
Simts noslīka zeltenīšu.
Sit, vilnīti, maliņā
Simtu zīļu vainadziņu.

Jūra šņāca, jūra krāca,
Ko tā bija norijusi?
Saules meitas mazgājās,
Iekrīt zelta gredzentiņš.

Kas varēja to darīt -
Vidū jūras kaudzi mest?
To darīja Dieva dēls,
Saules meitu precēdams.

Kas kaitēja nedzīvot
Lielas jūras maliņā;
Cik jūriņa viļņus meta,
Tik izmeta sudrabiņu.

Jūriņ, mana māmuliņa,
Daudz tu man labu dari;
Tu man maizes devējiņa,
Tu man' mīļi vizināji.

Jūrā eimu, jūrā teku,
Jūrā mani daudz vajaga:
Jūrā mani mieži, rudzi,
Jūrā bēri kumeliņi.

Kas kait man nedzīvot
Pie jūriņas maliņā:
Jūra pati man arama,
Jūras kalni ecējami,
Jūra man zeltu nesa,
Jūras kalni sudrabiņu.

Es izbraucu jūriņā
Ar ziemeli spēlēties;
Ziemeļam baltas putas,
Man jo baltas zēģelītes.

Nosazviedza kumelinš,
Jūras malu tecēdams.
Ne tas ēda jūras zāles,
Ne dzer jūras ūdentiņ'
Sūra bija jūras zāle,
Sālijs jūras ūdentiņš.

Baltas zied ābelītes
Jūras kāpes kalniņā;
Jūrmalē ir balta smilkte,
Baltgalītes meitas auga.

Vidū jūras uz akmeņa -
Tur sarkanas ogas aug;
Tur Saulīte raudājusi,
Tur birušas asariņas.

Div' brālīši dravinieki
Tek gar jūru raudādami:
Jūra nesa ozoliņu
Ar visāmi bitītēm.

Jūriņ' nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm;
Dravenieka meitenīte
Tek gar malu raudādama.
Aiziet bišu ozoliņš
Par jūriņu līgodams;
Dravinieka līgaviņa
Tek pa ceļu raudādama:
Vaska kurpes kājiņā,
Ziedu cimdi rociņā.

Ai, zaļā līdaciņa,
Nāc ar mani spēlēties:
Tu dziļā jūriņā,
Es - ozola laiviņā.

Bite kliedza, bite sauca:
Jūras mala aizdegusi;
Bitīt, melu nemelo,
Jūrmalā gruži gruzd.