Kumeliņš

Teci rikšus kumeliņi,
Neej, soļus skaitīdams;
Vai es tevim auzas devu,
Pa vienai skaitīdams?
Es tev devu tīras auzas,
Saulē pļautu āboliņu.

Redzēdama vien pazinu
Dravinieka tēva dēlu:
Vaskots tek kumeliņš,
Bišu spārnu cepurīte.

Mīļi lūdzu kalējam:
Apkal manu kumeliņu!
Apkal manu kumeliņu
Ar sudraba pakaviem.

Apkaustīju kumeliņu
Ar veciem dālderiem,
Lai varēja nakti braukt,
Lai mēness nevajaga.

Uzliksim saimniekam
Ozoliņa vainadziņu,
Lai aug viņa kumeliņi
Ozoliņa resnumiņu.

Jānīts jāja niedru tiltu
Ar diženu kumeliņu;
Rīb tiltiņš, žvadz iemaukti,
Skan tērauda pakaviņi.

Atjāj Jānis Jāņu nakti
Appušķotu kumeliņu;
Tec, māsiņa, atcel vārtus,
Lai jāj Jānis sētiņā.

Jānīts savu kumeliņu
Uz akmeņa kaldināja,
Lai nedzēra rāvūdeni,
Lai nerūsa pakaviņi.

Jānīts jāja Jāņu nakti
Dābulainu kumeliņu,
Sudrabiņa pakaviem,
Zeltītiem iemauktiem.

Labi zirgi Jānīšam,
Vēl labāki Pēteram:
Pēterīša kumeliņi
Staļļa durvis dūzināja.

Jāņam zirgus nojūdzam,
Pēteram aizjūdzam;
Jāņam zirgi piekusuši,
Garu ceļu tecēdami.

Kas piesēja melnu zirgu
Pie bāliņa klēts durvīm?
Jumja māte piesējusi,
Sēklas dzina klētiņā.

Bite jūdza kumeliņu
Dravenieka dēliņam:
Sudrabiņa loku lieca,
Vasku sita pakaviņu.

Es piesēju kumeliņu
Pie ziedošas ābelītes.
Apbierst mans kumelīš
Ar ābeļu ziediņiem;
Jāju sievu lūkoties
Ar ziedošu kumeliņu.

Kas celiņu izrakstīja
Smalkajām pēdiņām?
Laulībnieku kumeliņi
Sudrabiņa pakaviem.

Šodien bite traka bij
Pa visām dieniņām:
Kumeļš ēda ābolāj,
Uzspriņģoja ozolā.

Sen domāju, nu redzēju
Ziemassvētku kumeliņu:
Līdz zemīti baltas krēpes,
Pinkaināmi kājiņām.

Bitīt' skrēja vakarā
Caur deviņi novadiņi,
Zīda groži, vaska loks,
Ābolaini kumeliņi.

Nevienam tā nevaida
Kā manam kumeļam:
Zelta sile, vara grīda,
Sudrabiņa redelītes.

Bērīts mans kumeliņš,
Baltas maizes arājiņš;
Es tam davu auzu sieku,
Āboliņa nesumiņu.

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Piepļauj zaļa āboliņa:
To ēdīs Jāņu zirgi,
Garu ceļu tecēdami.

Jānītim, brālītim,
Deviņ`s kaudzes tīrumā,
Deviņ`s kaudzes tīrumā,
Deviņ` bēri kumeliņi.

Es jums saku, jauni puiši,
Nejājati pieguļā:
Pats Jānītis kumeliņu
Pavadāi ēdināja.

Saimenieki, saimenieki,
Jājat zirgus pieguļā:
Jānīts savus kumeliņus
Rasiņā nomazgāja.

Sirmi zirgi jūrā peld,
Zelta segli mugurā;
Staigā paši staļļa puiši
Zelta pieši kājiņās.

Vaicā sētas saimenieks,
Vai ir visi kumeliņi.
Vilks apēda kumeliņu
Ar visiem nadziņiem.
Tur, puisīti, tavas bandas,
Tur tavs lūša kažociņš,
Tur tavs lūša kažociņš,
Tava cauņu cepurīte!

Atsaraunat, skauģa bērni,
Samīs manis kumeliņis,
Samīs manis kumeliņis
Tēraudiņa pakavāmi.

Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laidu kumeliņu.
Tur palika zaļa zāle,
Vilks apēda kumeliņu.

Pieguļnieki, pieguļnieki,
Vilks apēda kumeliņu,
Vilks apēda kumeliņu,
Aste vien nokustēja.

Man, nabaga puisēnam,
Liela skāde šovasar:
Vilciņš manu kumeliņu
Pa graviņu izganīja;
Pats ganīja, pats apēda,
Man jāteka kājiņām.

Visi saka, visi saka:
- Puisīšam laba dzīve!
Lai aršana, ecēšana,
Kur pieguļas gulēšana!
Jāj rītā sētiņā
Bez pērnā kumeliņa.

Sīku kārklu žogu pinu
Baltābola kalniņā:
Jāņu nakti ielaidīšu
Savus zvaigžņu kumeliņus.

Aiz upītes zaļi bērzi
Zeltītām lapiņām;
Tur bāliņi zirgus gana,
Pieguļā gulēdami.

Jāņu nakti kumeliņu
Pie mietiņa nesienat,
Sienat silā pie priedītes,
Lai skan sili dancojot.

Jāņu nakti kumeliņus
Baro pļautu āboliņu,
Baro pļautu āboliņu,
Dzirda tīru ūdentiņu.

Es nejāju Jāņu nakti
Kumeliņu pieguļā:
Jāņu nakti vīstu nakts,
Novīst manis kumeliņš.

Jauni puiši, bāleliņi,
Sargājiet kumeliņu:
Jānīts gāja Jāņu nakti,
Iemaviņi rociņā.

Jāņu nakti, bāleliņi,
Nejājiet pieguļā:
Meža māte suņus sauca,
Rīdīs jūsu kumeliņus.

Savu laiku es negāju
Jāņa nakti pieguļā:
Jaunas meitas Jāņa nakti
Nozog manu kumeliņu.

Jānīts sauca, Jānīts brēca,
Jānim zirgi pazuduši,
Jānim zirgi pazuduši
Jāņu nakti pieguļā.

Jāņam zirgi pazuduši
Jāņa nakti pieguļā;
Dieva dēli saņēmuši
Savā auzu tīrumā.

Jānīšami sirmi zirgi,
Māsas jāja pieguļā;
Tautiņāmi acis dega,
Caur krūmiem raugoties.

Jānīts jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi;
Es tecēju vārtu vērt,
Man iedeva devīto.

Ja grib spožus kumeliņus,
Lai gan` agri Jāņu rīt`:
Jāņa rasa balināja,
Jāņa saule spodrināja.

Mārtiņam pilns stallītis
Sirmu, bēru kumeliņu;
Es tev lūdzu, Mārtiņ, brāl',
Dod man vienu ceļa zirgu.

Kas tik diži rībināja
Aiz tā mana zirgu staļļa?
Mārtiņš dīda kumeliņu,
Vara važu turēdams.

Tikušam dēliņam
Bite jūdza kumeliņu;
Kaut kādam netiklam
Nejūdz laba mātes meita.

Kas rakztija ozoliņu
Straujas upes maliņā?
Man' bāliņi norakztija,
Kumeliņus ganidami.

Vilciņš manu kumeliņu
Pie ozola dīdināja;
Vilkam devu svina lodi,
Jāj' mājās kumeliņu.