Labība

Sēju rudzus, sēju miežus,
Sēju auzas vairumā:
Rudzi, mieži klaipu glauda,
Auzas glauda kumeliņu.

Sēju platu kviešu druvu
Pie ezera kalniņā;
Ezers lejā līgojās,
Kviešu druva kalniņā.

Ej, brālīt, miežu sēt,
Es nesīšu sētuvīti.
Tev dziedāja zelta zīle,
Man sudraba lakstīgala.

Lai līgo, kas līgo,
Rudzu lauks, tas līgo;
Tas līgo Jāņu nakti
Līdz pašai zemītei.

Audzin`, Dievs, brālītim
Labus miežus, labus rudzus;
Lepnajiem, skopajiem
Ar lopiem izganīšu.

Jānīts gāja rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti;
Lai zied mana rudzu druva
Pelēkiem ziediņiem.

Klētī eju, klētī teku,
Klētī man visi prieki:
Klētī rudzi, klētī mieži,
Klētī visa labībiņa.

Jāņu māte rudzus brida,
Brūnu kleitu pacēlusi;
Kur norāva vienu vārpu,
Divas auga tai vietā.

Ai, Jānīti, ai, Jānīti,
Tavu lielu rudzu lauku:
Visu nakti salīgoju,
Laukam galu neatradu.

Kas apvilka zaļu zīdu
Apkārt manu rudzu lauku?
Dieva dēli apvilkuši,
Jāņu nakti staigādami.

Nebēdāji, rudzu druva,
Gan es tevi pievārēšu,
Pievārējse padziedāšu,
Vakarā sadancāšu.

Ai, rudzīti, rogainīti,
Tavu daiļu augumiņu!
Vēl daiļāki arājiņi,
Rogainīšu pļāvējiņi.

Līgo rudzi, līgo mieži,
Līgo visa labībiņa;
Kāpostiņi nelīgoja,
Līgo paši stādītāji.

Lai zied rudzi, lai zied mieži,
Lai zied visa labībiņ`;
Sīpoliņi lai nezied,
Lai zied pate saimeniec`.

Rudzīts zied zelta ziedus,
Miezīts zelta pakariņu;
Bite pate muļķe bija,
Ziedu ņemt nemācēja.

Ai, rudzīti, rogainīti,
Tavu stiebru nebradāšu!
Izravēju rudzu puķes,
Lai aug tīra labībiņa.

Laba mana sila zeme
Dores dēt, rudzus sēt:
Sīc bitīte, zied rudzīši,
Pats jaukuma nevarēju.

Rudzu druva priecājās,
Nolīks mana muguriņa;
Līksti pati, rudzu druva,
Man mugura nenolīks.

Prieki bija arājam,
Prieks arāja līgavai:
Redzēj` savu rudzu lauku
Zelta miglu miglojam.

Ai, rudzīti, rogainīti,
Sen bij tev noziedēt:
Jau dažam saimniekam
Sen bij tukša maizes abra.

Līktin līka rudzu druva
Lielajā augumā;
Tā līks mana muguriņa
Garajāi spailītē.

Vai Dieviņi, visu dienu
Nolīks mana muguriņa;
Lai tā līka rudzu druva
Līkajām vārpiņām.

Bij man laba sila zeme
Rudzus sēt, dores dēt,
Rudzus sēt maizītei,
Medu, vasku naudiņai.

Ziemassvētki atbrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami.

Man bij lieli rudzu lauki,
Otras malas neredzēj';
Bij man arī sila zeme,
Kur bitēmi dores dēt.

Mežā iemu, mežā teku,
Mežā manim lieli prieki:
Mežā manim mieži, rudzi,
Mežā bites ozolā.

Gudrajam dēliņam
Trīs naudiņas vasarā:
Auga rudzi, auga mieži,
Lien bitītes ozolā.

Bitit' šuva melnu krēslu
Auza salma galiņā,
Kur pašai atsēsties,
Dravenieku mielojot.

Jūs, māsiņas nezinat,
Kāda bēda rudzīšam;
Rudzīšam tāda bēda,
Pilni puišu pielīduši.

Jumim cepu gardu rausi
No trijām labībām:
No miežiem, no rudziem,
No baltiem pūrīšiem.

Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie kuplie ozoliņi?
Rudziem kalni, miežiem lejas,
Bitēm kuplie ozoliņi.

Sasadzīra div' bagati
Ziemu ciest, nesasalt:
Bitit' koka namiņā,
Rudzits zemes gabalā.